Roberts Ķīlis

Vikipēdijas lapa
Roberts Ķīlis
Roberts Ķīlis 2012. gadā
Latvijas izglītības un zinātnes ministrs
Amatā
2011. gada 25. oktobris — 2013. gada 30. aprīlis
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Rolands Broks
Pēctecis Vjačeslavs Dombrovskis

Dzimšanas dati 1968. gada 14. martā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2022. gada 18. martā (54 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Politiskā partija bezpartijisks
Profesija sociālantropologs, pasniedzējs
Augstskola

Roberts Ķīlis (dzimis 1968. gada 14. martā Rīgā,[1] miris 2022. gada 18. martā) bija latviešu sociālantropologs, pedagogs un politiķis. Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, Valsts prezidenta Valda Zatlera Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs[2] un Latvijas izglītības un zinātnes ministrs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1968. gadā Rīgā. Mācījās Valkas 1. vidusskolā, 1991. gadā R. Ķīlis absolvēja studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, 1999. gadā aizstāvēja filozofijas doktora grādu Kembridžas Universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļā.[3] 1994. gadā kļuva par Rīgas Ekonomikas augstskolas asociēto profesoru,[4] strādāja arī Rīgas Franču licejā. Bija viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājiem.

Miris pēc ilgstošām veselības problēmām 2022. gada 19. martā.[5]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada 15. oktobrī R. Ķīli iecēla par Valsts prezidenta Valda Zatlera Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju.[6] Uzskata, ka R. Ķīlis bija viens no V. Zatlera padomdevējiem, kad viņš izlēma atlaist 10. Saeimu.[7][8] Pēc 11. Saeimas vēlēšanām, kad Zatlera Reformu partija piedalījās Valda Dombrovska valdības veidošanā, R. Ķīli izvirzīja par šīs partijas izglītības un zinātnes ministra kandidātu un 2011. gada 25. oktobrī apstiprināja šajā amatā.[9]

Esot izglītības un zinātnes ministrs, R. Ķīlis ierosināja vērienīgas izglītības sistēmas reformas, kas sastapās ar lielu pretestību. Ierosinājumu vidū bija mainīt augstskolu novērtēšanas sistēmu, nepiešķirt finansējumu nekvalitatīvām studiju programmām un ierobežot to pastāvēšanu,[10] kā arī saīsināt skolēnu vasaras brīvlaika ilgumu gandrīz uz pusi.[11] 2013. gada 30. aprīlī Ķīlis bija spiests atkāpties no amata.[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Izglītības un zinātnes ministra amata kandidāta Roberta Ķīļa biogrāfija, tvnet.lv
  2. Stratēģiskās analīzes komisija Arhivēts 2007. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē., informācija Prezidenta kancelejas mājaslapā, pārskatīta 28.03.2009.
  3. Vēlēšanas un maģija[novecojusi saite], Sandris Točs, intervija Neatkarīgajā Rīta Avīzē 22.07.2002., pārpublicēta portālā politika.lv 25.07.2002., pārskatīta 28.03.2009.
  4. Roberts Ķīlis (angliski) Arhivēts 2009. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē., biogrāfija Rīgas Ekonomikas augstskolas mājaslapā, pārskatīta 28.03.2009.
  5. «Mūžībā devies bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis». Delfi.lv. Skatīts: 2022. gada 19. martā.
  6. «Stratēģiskās analīzes komisija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 28. martā.
  7. «Valdis Zatlers. Demontāža vai prezidentālā pilnība?». NRA.lv. Skatīts: 2014. gada 14. oktobrī.
  8. «Eksperti par Zatlera lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu». BNN. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 14. oktobrī.
  9. Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai, delfi.lv
  10. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/527977-kilis_reformas_augstakaja_izglitiba_aptureja_politiska_elite
  11. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/402306-kilis_brivlaiks_ir_nerakstits_socialais_labums_skolotajiem
  12. «Ķīlis demisionē; koalīcija atbalsta Vjačeslavu Dombrovski ministra amatā». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 1. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Rolands Broks
Latvijas izglītības un zinātnes ministrs
2011. gada 25. oktobris2013. gada 30. aprīlis
Pēctecis:
Vjačeslavs Dombrovskis