Ilze Viņķele

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ilze Viņķele
12.Saeimas deputāte Ilze Viņķele (15818380537).jpg
Ilze Viņķele 2014. gadā
Latvijas labklājības ministre
Amatā
2011. gada 25. oktobris — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Ilona Jurševska
Pēctecis Uldis Augulis
Latvijas veselības ministre
Amatā
2019. gada 23. janvāris — pašlaik
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Anda Čakša

Dzimšanas dati 1971. gada 27. novembrī (47 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija TB/LNNK (līdz 2008)
PS (2008-2011)
Vienotība (2011—2017)
Kustība Par! (2017—pašlaik)
Dzīvesbiedrs(-e) Juris Viņķelis
Profesija žurnāliste, sociālā darbiniece
Augstskola Augstskola "Attīstība"
Rīgas Stradiņa universitāte

Ilze Viņķele (dzimusi Ilze Vidiņa 1971. gada 27. novembrī Rēzeknē) ir latviešu politiķe. Partijas "Kustība Par!" biedre, iepriekš darbojusies vairākos citos politiskos spēkos. Bijusi Saeimas deputāte, Latvijas labklājības ministre, tagad — veselības ministre.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Viņķele dzimusi Rēzeknē nacionāli un patriotiski noskaņotu latviešu ģimenē. Viņas vectēvs Juris Vidiņš bija izsūtījumā Sibīrijā, tēvs ārsts Juris Galerijs Vidiņš bija disidents, darbojās organizācijā "Helsinki-86", pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aktīvi iesaistījās valsts politikā un bija divu Saeimu deputāts.

1989. gadā I. Viņķele beidza Rēzeknes 5. vidusskolu, pēc tam studēja augstskolā "Attīstība", iegūstot sociālā darbinieka izglītību, studijas turpināja Rīgas Stradiņa universitātē, iegūstot maģistra grādu sabiedrības veselībā.[1] Kopš 2009. gada studē doktorantūrā politikas zinātni.[1]

Precējusies ar ārstu un politiķi Juri Viņķeli (bijis arī veselības ministrs un Rīgas domes deputāts). Ģimene dzīvo Rīgā, audzina trīs dēlus.[2][3]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Ilze Viņķele kļuva par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova padomnieci un preses sekretāri. Iesaistījās partijā "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", no kuras saraksta 2001. gadā nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. 2003. gadā kļuva par Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles palīdzi.

2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, netika ievēlēta, bet kļuva par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri. 2008. gadā izstājās no "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", bija "Pilsoniskās savienības" veidotāju skaitā un darbojās kā partijas Saeimas frakcijas konsultante.

10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada rudenī ievēlēta Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta, kļuva par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri. 2011. gada Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēta arī 11. Saeimā. 2011. gada 25. oktobrī viņa kļuva par labklājības ministri Valda Dombrovska valdībā.[4]

12. Saeimas vēlēšanās 2014. gada rudenī ievēlēta Saeimā. 2017. gada jūlijā izstājās no partijas "Vienotība"[5] un kopā ar bijušajiem "Vienotības" biedriem Lolitu Čigāni, Andreju Judinu, Alekseju Loskutovu un Intu Dālderi 2017. gada 26. augustā nodibināja partiju "Kustība Par!". Septembrī nolika Saeimas deputātes mandātu, lai papildinātos Arizonas Universitātes Makeina institūtā ASV.

2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču netika ievēlēta Saeimā. 2019. gada janvārī viņa kļuva par Latvijas Republikas veselības ministri Krišjāņa Kariņa valdībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ilona Jurševska
Latvijas labklājības ministre
2011. gada 25. oktobris2014. gada 22. janvāris
Pēctecis:
Uldis Augulis
Priekštecis:
Anda Čakša
Latvijas veselības ministre
2019. gada 23. janvārispašlaik
Pēctecis:
amatā