Sarmīte Ēlerte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sarmīte Ēlerte
Balticfestival 1c563 7311.Sarmite Elerte.jpg
Sarmīte Ēlerte 2010. gadā
Latvijas kultūras ministre
Amatā
2010. gada 3. novembris — 2011. gada 25. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Ints Dālderis
Pēctecis Žaneta Jaunzeme-Grende

Dzimšanas dati 1957. gada 8. aprīlī (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija LKP (1988—?)
PS (2010—2011)
Vienotība (2011—pašlaik)
Profesija žurnāliste
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Sarmīte Ēlerte (dzimusi 1957. gada 8. aprīlī Rīgā) ir latviešu žurnāliste un politiķe, ilggadēja laikraksta "Diena" galvenā redaktore. Bijusi Latvijas kultūras ministre un 10. Saeimas deputāte, šobrīd Rīgas domes deputāte. Partijas "Vienotība" (iepriekš "Pilsoniskā savienība") biedre.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

S. Ēlerte ir dzimusi 1957. gada 8. aprīlī Rīgā Anša un Elfrīdas Ēlertu ģimenē. A. Ēlerts kara laikā darbojās pagrīdes grupā, kas izdeva un izplatīja avīzi ″Tautas balss″, vēršoties gan pret padomju, gan pret vācu okupācijām.[1] Padomju gados tēvs bija Jaunatnes teātra direktora vietnieks, bet māte administratore. Ģimenē ir dzimis arī Sarmītes vecākais brālis Ivars Ēlerts, kas ir bijis Augstākās Padomes deputāts, balsojis par neatkarības deklarāciju. S. Ēlertei ir dēls Krišs (dzimis 1991. gadā).[1]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

S. Ēlerte ir beigusi Rīgas 45. vidusskolu. 1975. gadā viņa iestājās Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, kuru absolvēja 1980. gadā. No 1983. līdz 1988. gadam neklātienē studēja Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta Kino kritikas nodaļā un ieguva kino kritiķes kvalifikāciju.[1]

Žurnālistes karjera, sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1978. līdz 1983. gadam S. Ēlerte strādāja laikrakstā "Literatūra un Māksla" par atbildīgā sekretāra vietnieci, bet no 1983. līdz 1988. gadam — par Kino, televīzijas un foto nodaļas vadītāju. Redakcijā iepazinusies ar Jāni Škaparu, kas 1988. gadā aicinājis viņu izveidot Latvijas Tautas frontes informācijas centru.[1] Pēc tam, kad LTF uzvarēja 1990. gada Augstākās Padomes vēlēšanās, S. Ēlerte kļuva par Augstākās Padomes informācijas centra vadītāju. Šo amatu viņa pameta 1991. gada augustā.[1]

1987. gadā viņa ir bijusi kinofestivāla "Arsenāls" avīzes "ARS" galvenā redaktore, bet 1989. gadā iestājās Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.[1]

S. Ēlerte ir darbojusies Sorosa fondā—Latvija kā valdes locekle (19931996) un kā priekšsēdētāja (19972006). Viņa ir bijusi arī Valsts Kultūrkapitāla fonda Filmu mākslas ekspertu komisijas locekle no 2002. līdz 2004. gadam, savukārt no 2006. līdz 2008. gadam arī Valsts Kultūrkapitāla padomes locekle. Kopš 2005. gada S. Ēlerte ir Nacionālā kino centra spēlfilmu ekspertu komisijas locekle. 2007. gadā viņa bija viena no Eiropas Ārlietu padomes dibinātājām, bet 2009. gada aprīlī tika ievēlēta par Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāju.[1]

"Dienas" vadīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gada vidū Augstākā Padome pieņēma lēmumu par laikraksta "Diena" izveidi ar nodomu to vēlāk privatizēt.[1] Laikraksta pirmais numurs tika izdots 23. novembrī un S. Ēlerte bija galvenā redaktora Viktora Daugmaļa pirmā vietniece. 1992. gadā laikraksts tika privatizēts un viņa tika paaugstināta par galveno redaktori.[1] Kopā ar Arvilu Ašeradenu, Paulu Raudsepu un Zigurdu Drafenu S. Ēlertei piederēja 31% AS "Diena" (uzņēmums, kas laikrakstu iegādājās) pamatkapitāla.[2]

S. Ēlerte amatu un laikrakstu pameta 2008. gadā.[1] Pārdodot savas laikraksta akcijas, viņa nopelnīja 650 000 latu.[3]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadu beigās S. Ēlerte īsu brīdi bijusi LKP biedre.[4] Iestāšanās mērķi bijuši divi: pirmkārt, lai sagatavotu Rakstnieku savienības 1988. gada plēnumu, kura rezultāts bija Latvijas Tautas frontes dibināšana, kā arī mēģinājums apturēt Jāņa Škapara atstādināšanu no žurnāla "Literatūra un Māksla" galvenā redaktora amata.[5]

2009. gada 5. augustā televīzijas kanāla TV3 ziņu raidījumā tika ziņots, ka S. Ēlerte ir iesaistījusies partiju "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" konsolidācijā,[6] savukārt 19. augustā partiju vadītāji paziņoja par politiskās apvienības veidošanu, lai piedalītos 10. Saeimas vēlēšanās — apvienību vēlāk nosauca par "Vienotību".[7]

2010. gada 6. februārī S. Ēlerte paziņoja, ka startēs vēlēšanās no "Vienotības" saraksta[8] un 21. martā dibināja "Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām".[9] 28. maijā tika paziņots, ka apvienības vēlēšanu sarakstā startēs 10 biedrības dalībnieki, tostarp, S. Ēlerte.[10] 2. jūnijā "Meierovica biedrības" biedri paziņoja par iestāšanos "Pilsoniskajā savienībā".[11]

Saeimas vēlēšanās S. Ēlerte kandidēja ar pirmo numuru Zemgales vēlēšanu apgabalā un tika ievēlēta 10. Saeimā.[12] 3. novembrī viņa tika apstiprināta par kultūras ministri Valda Dombrovska valdībā. Viņas darbības laikā Kultūras ministrija pārņēma integrācijas politiku no Tieslietu ministrijas, izstrādāja un Ministru Kabinetā apstiprināja Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam. Tāpat laikā, kad S. Ēlerte bija kultūras ministre, Latvijas Kultūras koledža tika reorganizēta un no autonomas augstskolas tika iekļauta Latvijas Kultūras akadēmijas sastāvā; uzsākts darbs pie radošā kvartāla Tabakas fabrikā un apstiprināti Latvijas Okupācijas muzeja un Jaunā Rīgas teātra ēku rekonstrukciju projekti.[13]

Ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās S. Ēlerte kandidēja ar otro numuru "Vienotības" sarakstā Zemgales vēlēšanu apgabalā, bet netika ievēlēta.[14] Tomēr viņa turpināja aktīvu politisko darbību kā Ministru prezidenta V. Dombrovska ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos,[15] kā arī īsu laiku bija kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes ārštata padomniece.[16]

2013. gada pašvaldību vēlēšanās S. Ēlerte tika izvirzīta kā "Vienotības" Rīgas mēra kandidāte. Priekšvēlēšanu kampaņā viņa uzsvēra, ka "kreisie populisti (Rīgas domes pašreizējā vadība) pretnostata Rīgu Latvijai un šķeļ sabiedrību. Mums jāatdod Rīga Latvijai, jāapvieno nacionālās valdības un Rīgas domes spēki visas Latvijas attīstībai".[17] Vēlēšanās "Vienotība" ieguva trešo lielāko mandātu skaitu,[18] bet S. Ēlerte — lielāko svītrojumu skaitu.[19] Kaut viņa saņēma 7829 svītrojumus, tomēr 9720 vēlētāji pie viņas vārda sarakstā ielika plusu (bez atzīmēm pie S. Ēlertes uzvārda tika nodotas 4673 vēlēšanu zīmes), tāpēc viņa kā trešā no "Vienotības" saraksta tika ievēlēta Rīgas domē.[20] "Vienotības" sliktais rezultāts pašvaldību vēlēšanās tiek saistīts ar S. Ēlertes neveiksmīgo publisko retoriku[21] un izvēlēto priekšvēlēšanu kampaņas stratēģiju.[22] Īpašu popularitāti internetā ieguva priekšvēlēšanu debašu video[23], kurā S. Ēlerte diskutēja ar "Saskaņas centra" mēra kandidātu, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu.[24]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

S. Ēlerte 1998. gadā tika apbalvota ar Norvēģijas Svētā Olava ordeni, bet 1999. gadā — ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas neatkarības stiprināšanā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 «SARMĪTE ĒLERTE». gramata21.lv. Skatīts: 2010.10.17.
  2. «Ēlerte pamet laikraksta "Diena" galvenās redaktores amatu». TvNET. 2008.06.06. Skatīts: 2010.10.21.
  3. «Sarmīte Ēlerte». Kandidāti uz delnas. Skatīts: 2010.10.21.
  4. «Šlesers: kas tad ir Sarmīte Ēlerte? «Uzņēmēja ar kompartijas pieredzi»». Apollo. 2010.04.12. Skatīts: 2010.10.21.
  5. «Raidījums "Krustpunktā"». Latvijas Radio. 2010.06.17. Skatīts: 2010.11.13.
  6. «Ēlerte iesaistījusies labējo partiju konsolidācijā». Delfi. 2009.08.05. Skatīts: 2010.07.19.
  7. «JL, PS un SCP vienojušās par konsolidāciju uz nākamajām Saeimas vēlēšanām». Delfi. 2009.08.19. Skatīts: 2010.07.19.
  8. «Ēlerte startēs 10. Saeimas vēlēšanās». Delfi. 2010.02.06. Skatīts: 2010.07.19.
  9. «Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30)». Delfi. 2010.03.21. Skatīts: 2010.07.19.
  10. «Ēlerte startam vēlēšanās piedāvā 'Meierovica biedrības' atbalstītājus». Delfi. 2010.05.28. Skatīts: 2010.07.19.
  11. «'Lietussargu grupa' stāsies PS; arī Ēlerte». Delfi. 2010.06.02. Skatīts: 2010.10.21.
  12. «Zināmi deputāti no visiem reģioniem». TvNET. 2010.10.04. Skatīts: 2010.10.21.
  13. «Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes raksts "Padarītais un turpināmais"». Kultūras ministrija. 2011.10.24. Skatīts: 2013.05.30.
  14. «VIENOTĪBA Zemgales apgabals». CVK. Skatīts: 2012-04-26.
  15. «Dālderis kļūst par Dombrovska padomnieku; ārštatā – arī Ēlerte un Viņķelis». Delfi.lv. 2011.11.21. Skatīts: 2013.05.30.
  16. «Ēlerte un Dālderis kultūras ministres pamatojumu atlaišanai uzskata par formālu; iesaka runāt skaidru valodu ar nozari». Delfi.lv. 2012.05.14. Skatīts: 2013.05.30.
  17. «VIENOTĪBAS līdere Rīgas domes vēlēšanās būs Sarmīte Ēlerte». Vienotiba.lv. 2012.11.26. Skatīts: 2013.05.30.
  18. «2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas Rezultāti». CVK. Skatīts: 2013-06-05.
  19. «Visvairāk svītrotie Rīgas vēlēšanās - Ēlerte, Rozentāle, Požarnovs». Ir.lv. 2012.16.03. Skatīts: 2013.06.05.
  20. «2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas: partija "VIENOTĪBA"». CVK. Skatīts: 2013-06-05.
  21. «Dažādu profesiju pārstāvji vērtē Rīgas domes vēlēšanu rezultātus». Ģirts Vikmanis. 2012.06.03. Skatīts: 2013.06.05.
  22. «Tautietis rīdzinieks». Ivars Ījabs. 2012.06.03. Skatīts: 2013.06.05.
  23. [1] youtube.com
  24. Piemēram: http://www.satori.lv/raksts/5770/Andris_Saulitis/Citadais_kauns

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Viktors Kalniņš
Laikraksta "Diena" galvenā redaktore
1992. gads — 2008. gada 6. jūnijs
Pēctecis:
Anita Brauna
Priekštecis:
Ints Dālderis
Latvijas kultūras ministre
2010. gada 3. novembris2011. gada 25. oktobris
Pēctecis:
Žaneta Jaunzeme-Grende