Laimdota Straujuma

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laimdota Straujuma
Laimdota Straujuma 2014.jpg
Laimdota Straujuma 2014. gadā
Latvijas Ministru prezidente
Amatā
2014. gada 22. janvāris — pašlaik
Prezidents
Priekštecis Valdis Dombrovskis
Latvijas zemkopības ministre
Amatā
2011. gada 25. oktobris — 2014. gada 22. janvāris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Jānis Dūklavs
Pēctecis Jānis Dūklavs
Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre
Amatā
2007. gada 1. janvāris — 2010. gada decembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Premjerministrs
Priekštecis I. Kukute
Pēctecis nav
Latvijas Zemkopības ministrijas valsts sekretāre
Amatā
2000. gada 9. oktobris — 2006. gada 31. decembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs
Priekštecis Jānis Lapše
Pēctecis Dace Lucaua

Dzimšanas dati 1951. gada 24. februārī (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Mežvidu pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija
Tēvs Viktors Lustiks
Māte Staņislava Stabrovska
Dzīvesbiedrs(-e) Uldis Straujums
Bērni Atis Straujums, Ģirts Straujums
Profesija Ekonomiste, ierēdne, politiķe
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Laimdota Straujuma (dzimusi Lustika[1] 1951. gada 24. februārī Mežvidu pagastā) ir Latvijas ekonomiste, ierēdne un politiķe. Pārstāv partiju "Vienotība". Bijusi valsts sekretāre dažādās ministrijās, Latvijas zemkopības ministre (2011—2014), Latvijas Ministru prezidente (kopš 2014. gada). Pirmā sieviete Latvijas Ministru prezidenta amatā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi skolotāju Viktora un Staņislavas Lustiku ģimenē.[2] Mācījās Pilskalna septiņgadīgajā skolā netālu no Baltinavas, kur viņas tēvs bija matemātikas skolotājs un direktors,[1] 1968. gadā pabeidza Tilžas vidusskolu.[3] Laikā no 1968. līdz 1973. gadam L. Straujuma studēja Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē.[4][5] 1987. gadā studēja Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta aspirantūrā lauksaimniecības ekonomikas specialitātē.[6] 1992. gadā ieguva ekonomikas doktora zinātnisko grādu (Dr. oec.), disertāciju aizstāvējusi par tēmu "Latvijas uzņēmumu ražošanas resursu izmantošanas novērtēšana".[6]

Ir divi dēli, vairāki mazbērni.[7] Papildu dzimtajai latviešu valodai pārvalda arī krievu un angļu valodu.[8]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1973. gada augusta līdz 1988. gada martam strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Agrārās ekonomikas nodaļā par zinātnisko līdzstrādnieci.[9] Pēc tam līdz 1991. gada aprīlim vadījusi Valsts Plāna Plānošanas ZPI Lauksaimniecības modelēšanas sektoru.[9]

No 1991. gada marta līdz 1993. gada septembrim vadošā pētniece uzņēmumā "Latvijas datu centrs".[9] No 1993. gada septembra līdz 1997. gada jūlijam Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centra nodaļas vadītāja un direktora vietniece.[6] Pēc tam līdz 1998. gada janvārim bija valdes priekšsēdētāja vietniece un direktora vietniece Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā, kad kļuva par centra valsts priekšsēdētāju un direktori (amatā līdz 1999. gada novembrim).[6] No 2002. gada jūlija līdz 2007. gada jūlijam bija Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomes locekle.[6] 2008. gadā tika ievēlēta Latvijas Lauksaimniecības universitātes padomnieku sastāvā. No 2010. līdz 2011. gadam Latvijas Zinātnes padomes locekle.[9]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gadā piedalījās Tautas partijas dibināšanā.[3] No 1999. gada novembra līdz 2000. gada oktobrim L. Straujuma bija Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece, pēc tam līdz 2006. gada decembrim ieņēma Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatu.[10] No 2007. gada janvāra līdz 2010. gada decembrim viņa bija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre, pēc tam (2011. gada janvāris—oktobris) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāres vietniece.[4]

2011. gada 25. oktobrī L. Straujuma kļuva par "Vienotības" virzītu bezpartijisku zemkopības ministri Valda Dombrovska valdībā.[11] Viņa kļuva par pirmo sievieti zemkopības ministres amatā.[12]

2014. gada 5. janvārī, kad partija viņu virzīja Ministru prezidentes amatam, iestājās partijā "Vienotība".[13] Nākamajā dienā Valsts prezidents Andris Bērziņš L. Straujumu izvirzīja Ministru prezidenta amatam.[14] Amatā apstiprināta 22. janvārī.

L. Straujuma bija "Vienotības" kandidāte Ministru prezidentes amatam arī 12. Saeimas vēlēšanās un uzņēmās valdības izveidošanu pēc vēlēšanām. Otrā viņas vadītā valdība tika apstiprināta 2014. gada 5. novembrī.[15]

2015. gada 7. decembrī Laimdota Straujuma paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidentes amata.[16]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Ivars Bušmanis. «Matemātiķe pie politiskā reizrēķina». LA.lv. Latvijas Avīze, 2014. gada 22. janvārī. Skatīts: 2014. gada 27. decembrī.
  2. geni.com Skatīts: 2015. gada 13. decembrī
  3. 3,0 3,1 Jānis Lasmanis. «Kas ir Laimdota Straujuma?». NRA.lv, 2014. gada 8. janvārī. Skatīts: 2014. gada 15. janvārī.
  4. 4,0 4,1 «Zemkopības ministra amata kandidātes Laimdotas Straujumas biogrāfija». Tvnet.lv. 2011. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 6. janvārī.
  5. «Valsts sekretāre — Laimdota Straujuma». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 23. martā. Skatīts: 2012. gada 20. jūlijā.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 «Laimdota Straujuma». Mk.gov.lv. Skatīts: 2014. gada 6. janvārī.
  7. "No zelta ierēdnes līdz premjerei". Ieva 13: 6.—9. lpp. 2014. gada 2. aprīlī. ISSN 1407-2033.
  8. Ināra Egle. «Straujuma izveido ministru komandu, uz kuru paļaujas». Diena.lv, 2014. gada 21. janvārī. Skatīts: 2014. gada 4. decembrī.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 9,6 9,7 9,8 Laimdotas Straujumas dzīves un darba apraksts
  10. Par RAPLM valsts sekretāri ieceļ Laimdotu Straujumu
  11. Delfi.lv. «Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai». Delfi.lv, 2011. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 6. janvārī.
  12. «Trīspadsmitā». Ieva.lv. Skatīts: 2014. gada 4. decembrī.
  13. «Vienotība premjera amatam virza Straujumu». Diena.lv. 2014. gada 5. janvārī. Skatīts: 2014. gada 5. janvārī.
  14. «Valsts prezidents aicina Straujumu veidot jauno valdību». Diena.lv. 2014. gada 6. janvārī. Skatīts: 2014. gada 6. janvārī.
  15. Jānis Kincis. «Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā». Diena.lv, 2014. gada 5. novembrī. Skatīts: 2014. gada 5. novembrī.
  16. «Straujuma demisionē; kā pēcteci iesaka Kozlovski (papildināts 16:05)». Diena.lv. Skatīts: 2015. gada 12. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]