Ānunds Jākobs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ānunda Jākoba monēta
Svēlande (dzeltenā) un Jētlande (zilā) 12. gadsimta sākumā.

Ānunda Jākoba (Önund, valdīja 1022. - 1050.), dzimtais vārds bija Jākobs, bet, kad tings ievēlēja viņu par karali, viņš nosauca sevi arī par Ānundu, jo ļaudis protestēja pret svešzemniecisku vārdu. Karaļa iesauka esot bijusi Ogļdeģis, jo viņš mēdzis izrēķināties ar pretiniekiem, nodedzinot viņu mājās.


Politiski viņš kopā ar Norvēģijas karali Olafu II un Magnusu I cīnījās pret Dānijas karali Knutu I. Kad kaujā pie Helgeo (Helgeå) upes, Knuts I sakāva Ānunda Jākoba un Olafa II karaspēku, dāņi kādu laiku valdīja Zviedrijas galvaspilsētā Sigtunā un apkārtnē.

Pēc tam, kad 1042. gadā Norvēģijas karalis Magnuss I kļuva arī par Dānijas karali, Ānunds Jākobs atbaltīja Magnusu līdz pat savai nāvei 1050. gadā.

Saistība ar Latviju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikingu sāgā par Ingvaru Tālbraucēju (Yngvars saga víðförla) apdziedātajos notikumos vēstīts, ka zviedru karalis Olavs (Olof Skötkonung, ap 980–1022) sūtījis savu dēlu Ānundu un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (Seimgaler) pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē viņi sasauca sapulci, kurā parliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Guntis Zemītis. Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā. No: Latvieši un Latvija, II sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts – izcīnītā un zaudētā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 13.–51. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Ūlofs Klēpja karalis
Zviedrijas karalis
1022.gads - 1050.gads
Pēctecis:
Ēmunds Vecais