Kārlis XIV Juhans

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kārlis XIV Juhans, īstajā vārda Žans Batists Bernadots dzimis Francijā. Beidzis karaskolu un turpinājis veiksmīgu karavīra karjeru Lielās franču revolūcijas laikā. Direktorijas laikos bijis kara ministrs, pārliecināts republikānis. Napoleona Bonaparta konsulāta laikā bijis sūtnis Austrijā, vēlāk franču armijas ģeneālis un viens no Imperatora Napoleona 18 maršaliem. Apprecējās ar Napoleona brāļa Itālijas un Spānijas karaļa Žozefa sievas māsu Marseļas zīdtirgotāja meitu Eiženiju Bernadīni Desirē Klarī. Vēlāk piedzimst dēls Oskars, par kura krusttēvu kļūst Napoleons. Vēlāk kļūst par Pontekorvo firstu un pieņem zviedru tautas uzaicinājumu kļūt par Zviedrijas kroņprinci. Kopā ar dēlu pāceļas uz Stokholmu un kļūst par princi-reģentu vēlāk tiek kronēts par karali. Pēc vairākiem gadiem arī viņa sieva Desirē ierodas Zviedrijā un tiek kronēta par karalieni Desidēriju.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Bernadota dinastijas valdnieks Bernadotte coa.svg
Priekštecis:
Kārlis XIII
Zviedrijas karalis
1809. - 1818.
Pēctecis:
Oskars I