Ūlofs Klēpja karalis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ūlofa Klēpja karaļa monēta

Ūlofs Klēpja karalis (vecislandiešu: Óláfr sænski, veczviedru: Olawær skotkonongær) bija pirmais Zviedrijas karalis, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi. Viņš valdīja no 995. līdz 1022. gadam.

Ūlofa Klēpja karaļa māte varētu būt pirmā poļu karaļa Meško I meita Sigrīda Lepnā (Sigrid Storråda, Świętosława). Viņš apprecējās ar obodrītu Astrīdu, kuras dēls kļuva par Zviedrijas karali Ānundu Jākobu, bet meita - par Kijevas Krievzemes kņaza Jaroslava Gudrā sievu.

Ūlofs Klēpja karalis tiek uzskatīts par pirmo Zviedrijas karali, kurš kalis savas monētas un ievācis nodokļus. Piedalījās Svoldas kaujā netālu no Rīgenas, kur koalīcijas sastāvā sakāva norvēģu spēkus.

Ūlofs ir arī pirmais kristīgais Zviedrijas karalis. Viņš kristījās 1008. gadā Husabijā (Husaby), Vesterjētlandē. Tomēr tradicionālās ticības piekritēji vēl aizvien bija tik spēcīgi, ka Ūlofs turpmāk valdīja tikai Vesterjētlandē. Nodibināja pirmo bīskapiju Skārā.

Priekštecis:
Ēriks Uzvarētājs
Zviedrijas karalis
9951022
Pēctecis:
Ānunds Jākobs