Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens
Vikipēdijas raksts
 |
|
 |
|
| Tituls | Zviedrijas karalis |
| Pie varas | 1697. gada 5. aprīlis - 1718. gada 30. novembris |
| Kronēts | 1697. gada 14. decembris |
| Priekšgājējs | Kārlis XI (Karl XI) |
| Pēctecis | Ulrika Eleonora (Ulrika Eleonora) |
| Dinastija | Pfalcu-Cveibrikenu dinastija |
| Tēvs | Kārlis XI (Karl XI) |
| Māte | Ulrika Eleonora Holšteina-Gotorpa (Ulrika Eleonora av Danmark) |
| Sieva | neprecējies |
| Dzimis | 1682. gada 17. jūnijā Zviedrija, Stokholma |
| Miris | 1718. gada 30. novembrī Dānija, Haldene(tagad  Norvēģija) |
| Apglabāts | Ridarsholmas baznīca, Stokholma |
Kārlis XII (zviedru: Karl XII; dzimis 1682. gada 17. jūnijā, miris 1718. gada 30. novembrī) - Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1697. gada līdz savai nāvei 1718. gadā. Gandrīz visu valdīšanas laiku Kārlim XII nācās piedalīties karos. Parādīja sevi kā izcilu karavadoni, tomēr ir dažādi viedokļi par viņa politiskās darbības rezultativitāti. Lielā Ziemeļu kara rezultātā Zviedrija būtiski zaudēja ietekmi Baltijas jūras reģionā, bet Krievija kļuva šeit par ietekmīgu spēku. Karadarbības rezultātā uzturējās mūsdienu Latvijas teritorijā.
Kļuva par karali piecpadsmit gadu vecumā pēc tēva, Zviedrijas karaļa Kārļa XI nāves. Jau pēc trijiem gadiem, 1700. gadā Kārlis XII bija spiests iesaistīties cīņās pret Saksijas, Dānijas, Polijas un Krievijas apvienoto koalīciju. Vispirms Kārlis XII, nodrošinoties ar Anglijas un Nīderlandes atbalstu, iebrūkot Zēlandē, sakāva dāņus. Jau 1700. gada augustā tika noslēgts Travandāles līgums. 1700. gada 30. nevembrī Kārlis XII samagi sakāva krievu karaspēku Narvas kaujā. Vēlāk viņš uzbruka Rečai-Pospoļitai, sakāva Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā karaspēku, ieņēma lielu daļu no valsts un panāca Staņislava Lesčiņška ievēlēšanu par Žečpospoļitas karali.
Kamēr Kārlis XII cīnījās Polijā, Krievija Pētera I vadībā, sakoncentrēja spēkus un iebruka Ingrijā un Ņevas grīvā 1703. gadā nodibināja Sankpēterburgu. Kārlis XII izvēlējās iebrukt Krievijas teritorijā caur mūsdienu Ukrainas teritoriju, ņemot vērā arī sabiedrotā kazaku hetmaņa Ivana Mazepas solījumus par ukraiņu sacelšanos. Tomēr krievu karaspēkam izdevās apspiest Mazepas sacelšanos pirms zviedru ierašanās un 1709. gada 27. jūnijā Poltavas kaujā zviedri tika smagi sakauti. Ievainotais ar apmēram 1000 karavīriem atkāpās uz Benderiem Osmaņu impērijā.
Osmaņu sultāns Ahmeds III iesākumā Kārli XII uzņēma labvēlīgi, arī 1710. - 1711. gadā izcīnot Krievu-turku karu, tomēr, politiskajai situācijai mainoties, ievietoja Kārli XII mājas arestā. Kamēr Kārlis XII atradās Osmaņu impērijā, Augusts II Stiprais atkal kļuva par Polijas - Lietuvas karali, bet krievu karaspēks ieņēma Somiju un Livoniju. 1716. gadā Kārlim izdevās atgriezties Zviedrijā. 1716. un 1718. gadā viņš iebruka Dānijas kontrolētajā Norvēģijā. Otrās kampaņas gaitā, netālu no Zviedrijas robežas, Kārli XII nogalināja nejauša lode. Ir vēsturnieku versijas, ka Kārli XII nogalināja galma atentātā.
[izmainīt šo sadaļu] Interesanti fakti
- Kārlis XII kopš došanās kaujās 1700. gadā nekad vairs neatgriezās savas valsts galvaspilsētā Stokholmā.
- Kārļa XII kārtas skaitlis faktiski ir nepareizs. Zviedrijas karalis Kārlis IX "piešķīra" sev kārtas numuru, pamatojoties uz visai leģendāru Zviedrijas vēstures traktējumu. Faktiski Kārlim XII būtu jābūt Kārlim VI.
- Kārlis XII ir biežs latviešu teiku un nostāstu personāžs (teikas par Ķeveles avotiem, Zilajiem kalniem utt.)
- 1701. gada ziemā Virgā atradās karaļa Kārļa XII karaspēka nometne. 2001. gadā šeit atklāta piemiņas zīme "Kārļa zābaks".
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- KarlXII.se (zviedriski) (angliski)
