Šķilbēnu vecā baznīca

Vikipēdijas lapa
Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
Šķilbēnu vecā katoļu baznīca
Šķilbēnu vecā baznīca (Latvija)
Šķilbēnu vecā baznīca
Šķilbēnu vecā baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rekova, Šķilbēnu pagasts, Balvu novads, Latvija
Koordinātas 57°02′26″N 27°36′51″E / 57.04069°N 27.614099°E / 57.04069; 27.614099Koordinātas: 57°02′26″N 27°36′51″E / 57.04069°N 27.614099°E / 57.04069; 27.614099
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens A
Celtniecības beigas 1924. gads
Specifikācija
Būvmateriāli

mūris

Oficiālais nosaukums: Šķilbēnu (Rekovas) katoļu baznīca
Aizsardzības numurs 2847
Vērtības grupa Vietējās nozīmes kultūras piemineklis
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta centrā Rekovā. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.[2] Mūsdienās baznīca vairāk kalpo kā apskates objekts, dievkalpojumi notiek īpašās svētku dienās, draudzes darbība norit jaunajā Šķilbēnu baznīcā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rekovas pusmuiža jeb folvarka piederēja Šķilbēnu muižai. 1909. gadā Jānis Ločmelis organizēja apkārt dzīvojošos zemniekus kooperatīvā veidā folvarku atpirkt, pēc kuras nopirkšanas Ločmeļu ģimene ieguva savā īpašumā Rekovas centru. P. Apšiniekam nodibinot Šķilbēnu draudzi, Vincents Ločmelis 1921. gadā tai uzdāvināja bijušo Rekovas muižas klēti.[3] Baznīcu Šķilbēnos uzbūvēja 1924. gadā, pārbūvējot bijušo klēti. Pirmais draudzes prāvests Staņislavs Šikur-Kalvāns savas kalpošanas laikā pie tās piebūvēja divus, aptuveni 12 metrus augstus torņus, ar ko vienlaicīgi izveidojās priekštelpa dievnamam un tas kļuva garāks, bet ēkas otrā galā piebūvēja koka sakristeju. 1934. gadā uzsāka būvēt jauno mūra Šķilbēnu baznīcu, taču to nepaspēja uzcelt un, mainoties valsts iekārtai, padomju varas funkcionāri to atņēma, ierīkojot ēkā ceļu daļas remontdarbnīcu.[4] 1993. gada 1. decembrī baznīca šo ēku atguva.

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir laukakmeņu mūra celtne ar diviem torņiem. Tā ir 18 metrus gara, 9 metrus plata un 4 metrus augsta ēka. No sakristejas baznīcā ved divas durvis, bet no priekštelpas — vienas. Jumts klāts ar melno skārdu. Ēkai ir 10 logi. Dievnamu ieskauj neliels dārzs, ko ieskauj zems metāla žogs betona stabiņos. Netālu no baznīcas atrodas plebānija.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir viennavas celtne ar dēļu grīdu un koka griestiem. Kora telpas, kurās atrodas harmonijs, atrodas pie ieejas un balstās uz diviem stabiem. Sakristeja atrodas presbitērija galā un ir pārdalīta uz pusēm. Vienā pusē atrodas ģērbkambaris, bet otrajā pusē uzgaidāmās telpas un kāpnes, kas ved uz otro stāvu, kur ir ģērbkambaris procesiju dalībniekiem. Presbitērija daļu no pārējās baznīcas atdala koka dievgalds. Redzamas Krustaceļa bildes.

Baznīcā ir viens koka altāris, virs kura atrodas Dievmātes septiņu sāpju glezna, bet virs tās Svētā Staņislava glezna.[5]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Staņislavs Prikulis.[1] Šķilbēnu draudze oficiāli sāka darboties 1923. gadā, to izveidojot no teritorijām, kas tika atdalītas no Baltinavas un Viļakas draudzēm. Draudzei ir divpadsmit kapsētas — Svičovas, Baharevas, Ančipovas, Čilipines, Plešovas, Augstasila, Ploskines, Gusakovas, Loginu, Dagunovas, Kozlovas un Vilkovas kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Staņislava diena, Septiņu sāpju Dievmātes diena un Svētās Lūcijas diena.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
  3. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.449.lpp.
  4. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 211.-212.lpp
  5. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 212.lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]