1973. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1973. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas piena produktu ražotāji uzsāka piena ražošanu polietilēna pakās.
Rīgā, Juglā, Ļeņina ielā 409 (tagad Brīvības gatve) tika atvērts uz to brīdi lielākais un modernākais pārtikas preču pašapkalpošanās veikals "Tallina".

21. marts — Rīgas "Dinamo" ar rezultātu 7:5 pārspējot Saratovas "Kristal", vecākā trenera Viktora Tihonova vadībā, izcīnīja tiesības nākamajā sezonā spēlēt augstākajā līgā.

15.—22. jūlijs — notika XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Tie bija arī PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un Dziesmu svētku Simtgadei veltītie Padomju Latvijas Dziesmu un Deju svētki.^[2]^[3]^{[P 1]}

9. augusts — Latvijas PSR ieradās un divas dienas uzturējās Irānas premjers Amirs Abass Hoveida ar delegāciju.

14. septembris — tika nodibināts Gaujas nacionālais parks. Parka teritorija aizņem 91 390 hektārus Amatas, Beverīnas, Cēsu, Inčukalna, Krimuldas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Sējas, Siguldas un Kocēnu novados.

8. decembris — tika sasniegta zemākā gaisa temperatūra Rīgā 1973. gadā, −24 °C.^[4]

Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā Agronomijas terminu vārdnīca: Agroķīmija, augkopība, augļkopība, augsnes zinātne, daiļdārzniecība, dārzeņkopība, pļavkopība, zemkopība^[5].

1. oktobris — par Raimonda Paula jaunā ansambļa nosaukumu tiek apstiprināts "Modo". Ansambļa solisti ir Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere.

3. janvāris — Artis Ābols, hokejists un hokeja treneris
6. janvāris — Māris Dzelzskalns, politiķis, ugunsdzēsējs un aktīvists
11. janvāris — Andris Tolmačovs, politiķis
27. janvāris — Juris Silovs, latviešu riteņbraucējs
24. februāris:
- Normunds Vilnītis, jurists, KNAB priekšnieks
- Vsevolods Zeļonijs, džudists
1. marts — Jurģis Pučinsks, futbolists
3. marts — Romāns Vainšteins, riteņbraucējs
10. marts — Pauls Bankovskis, žurnālists un rakstnieks (miris 2020. gadā)
13. aprīlis — Olafs Okonovs, kinorežisors (miris 2020. gadā)
24. aprīlis — Pēteris Skudra, hokejists
27. aprīlis — Ernests Bernis, uzņēmējs
11. maijs — Andris Ābelīte, mūziķis
1. jūnijs — Guntars Grīnvalds, jurists un politiķis
21. jūnijs — Vīts Rimkus, futbolists
23. jūnijs — Marija Naumova, dziedātāja
18. jūlijs — Maija Pohodņeva, rakstniece
23. jūlijs — Mārtiņš Ķibilds, televīzijas raidījumu veidotājs un vadītājs (miris 2019. gadā)
18. augusts — Lolita Čigāne, politiķe un sabiedriskā darbiniece
7. septembris — Andrejs Klementjevs, politiķis
16. septembris — Aleksandrs Isakovs, futbolists
19. septembris — Mārtiņš Kazāks, ekonomists
21. septembris — Edgars Rinkēvičs, Latvijas prezidents
2. decembris — Rihards Skudrītis, rokmūziķis
9. decembris — Einārs Tupurītis, vieglatlēts
27. septembris — Mihails Ziziļevs, futbolists
12. decembris — Oļegs Fiļs, uzņēmējs

25. marts — Jānis Zābers, operdziedātājs (dzimis 1935. gadā)
24. jūlijs — Māris Rudzītis, latviešu kinooperators un kinorežisors (dzimis 1932. gadā)
3. novembris — Jānis Osis, aktieris (dzimis 1895. gadā)
31. decembris — Alfrēds Verners, futbolists un hokejists (dzimis 1912. gadā)

↑ Mežaparka Lielajā estrādē bija 14 800 dziedātāju, 1 444 pūtējorķestra muzikanti, ap 100 koklētāju un 1 190 dejotāju.