Akrilskābe

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Akrilskābe
Acrylic acid.svg
Akrilskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula СН2=СН–СООН
Molmasa 72,06 g/mol
Blīvums 1051 kg/m3
Kušanas temperatūra 285 K (12 °C)
Viršanas temperatūra 412 K (139 °C)

Akrilskābe jeb propēnskābe (СН2=СН–СООН) ir vienkāršākā nepiesātinātā karbonskābe. Tā normālos apstākļos ir bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar asu smaku. Akrilskābe šķīst ūdenī un polāros organiskajos šķīdinātājos. Akrilskābes esterus un sāļus sauc par akrilātiem. Akrilskābi un tās esterus lieto par monomēriem. Aizvietojot akrilskābes molekulā vienīgo ūdeņradi pie otrā oglekļa atoma, iegūst metakrilskābi.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akrilskābi rūpniecībā iegūst, oksidējot atbilstošo aldehīdu (akroleīnu - no tā cēlies akrilskābes nosaukums), vai sintezējot akrilskābi, piemēram, no acetilēna un ūdensgāzes (CO un ūdens tvaika maisījuma).

СН≡СН + СО + Н2О → СН2=СН–СООН

Pielietošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akrilskābe un tās atvasinājumi ir svarīga rūpnieciska izejviela polimēru ražošanā. Piemēram, akrilskābes metilesteri izmanto organiskā stikla iegūšanai.