Akrilskābe
| Akrilskābe | |
|---|---|
 Akrilskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | СН2=СН–СООН |
| Molmasa | 72,06 g/mol |
| Blīvums | 1051 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 285 K (12 °C) |
| Viršanas temperatūra | 412 K (139 °C) |
Akrilskābe jeb propēnskābe (СН2=СН–СООН) ir vienkāršākā nepiesātinātā karbonskābe. Tā normālos apstākļos ir bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar asu smaku. Akrilskābe šķīst ūdenī un polāros organiskajos šķīdinātājos. Akrilskābes esterus un sāļus sauc par akrilātiem. Akrilskābi un tās esterus lieto par monomēriem. Aizvietojot akrilskābes molekulā vienīgo ūdeņradi pie otrā oglekļa atoma, iegūst metakrilskābi.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Akrilskābi rūpniecībā iegūst, oksidējot atbilstošo aldehīdu (akroleīnu - no tā cēlies akrilskābes nosaukums), vai sintezējot akrilskābi, piemēram, no acetilēna un ūdensgāzes (CO un ūdens tvaika maisījuma).
СН≡СН + СО + Н2О → СН2=СН–СООН
Pielietošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Akrilskābe un tās atvasinājumi ir svarīga rūpnieciska izejviela polimēru ražošanā. Piemēram, akrilskābes metilesteri izmanto organiskā stikla iegūšanai.
| ||||||||
|