Amūras tīģeris

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amūras tīģeris
Panthera tigris altaica (Temminck, 1884)
Amūras tīģeris
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Kaķu dzimta (Felidae)
Ģints Panteras (Panthera)
Suga Tīģeris (P. tigris)
Pasuga Amūras tīģeris (P. t. altaica)
Izplatība
Panthera tigris altaica dark world.png

Amūras tīģeris (Panthera tigris altaica), saukts arī par Usūrijas tīģeri vai Sibīrijas tīģeri ir tīģeru pasuga, kas sastopama Krievijas tālajos austrumos, galvenokārt Sihote-Alina kalnos, kā arī neliela populācija dzīvo Piejūras novadā. Amūras tīģeru kopējā populācija saskaņā ar 2010. gada datiem ir apmēram 360 pieauguši īpatņi. Pateicoties dažādiem aizsardzības pasākumiem, populācijas lielums pēdējā desmitgadē ir gandrīz stabilizējies, lai gan tā joprojām turpina lēnām samazināties. To apdraud arī ģenētiskā vienveidība. Ģenētiski esošo populāciju varētu salīdzināt ar 27 - 35 īpatņu populāciju. Pasugas atjaunošanos apgrūtina arī fakts, ka 90% no visiem Amūras tīģeriem dzīvo Sihote-Alina reģionā, bet pārējie tīģeri dzīvo Ķīnas pierobežā, izolēti no galvenās populācijas.[1]

Aizsardzība un apdraudējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amūras tīģeru populācijas atjaunošanos apgrūtina arī ģenētiskā vienveidība
Amūras tīģerim kažoks ir gaišāks un svītras šaurākas kā citiem tīģeriem

Vēsturiski Amūras tīģeris ir dzīvojis no Tuvajiem Austrumiem līdz Tālajiem Austrumiem. Populācija krasi samazinājās Krievijas pilsoņu kara laikā un 1930-tajos gados savvaļā dzīvoja vairs tikai 20 - 30 tīģeri.[1] 1947. gadā PSRS uzsāka Amūras tīģeru aizsardzības pasākumus: tika aizliegtas tīģeru medības un izveidots rezervātu tīkls. Tīģeru skaits pamazām palielinājās un populācija atjaunojās. Līdz 1992. gadam Sihote-Alina rezervāta sākto tīģeru aizsardzības projektu varēja uzskatīt par veiksmīgu. PSRS sabrukuma rezultātā diemžēl degradējās tīģeru aizsardzības sistēma, aktivizējās malumedniecība un tīģeru skaits samzinājās vismaz par trešdaļu. Galvenais joprojām esošais tīģeru skaita samazināšanās iemesls ir malumedības: Krievijā ir pieprasītas tīģeru ādas, Āzijas tirgū — kauli, ūsas un dzimumlocekļi tradicionālās medicīnas vajadzībām (lai gan Ķīnā tīģeru malumedniecība tiek sodīta ar nāvi).

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amūras tīģeris ir lielākais no tīģeriem un tas ir lielāks arī kā lauva.[2] Kā visiem kaķiem tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Tēviņa ķermeņa garums, galvu ieskaitot, ir 178 - 208 cm, vidējais garums ir 195 cm. Mātītes ķermeņa garums 167 - 182 cm, vidējais garums 174 cm. Aste ir ļoti gara un tēviņa astes garums ir apmēram 99 cm, matītes 91 cm. Lielākais zināmais tēviņš ir bijis 309 cm garš (no purngala līdz astes galam), bet mātīte 270 cm.[2] Pēdējo gadu pētī'jumi liecina, ka Amūras tīģeri ir kļuvuši mazāki.[3] Mūsdienu tēviņš, kas ir vecāks par 35 mēnešiem, vidēji sver 176,4 kg, lielākajiem sasniedzot 222,3 kg. Mātītes vidējais svars ir 117,9 kg.[3] Arī ķermeņa garums mūsdienās ir kļuvis īsāks un ir salīdzināms ar Bengālijas tīģeri.[4] Senākajos pētījumos var redzēt, ka Amūras tīģera tēviņš, kas vecāks par 35 mēnešiem, vidēji ir svēris 215,3 kg, mātīte 137,5 kg.[3] Vislielākais tēviņš, kas pieminēts informācijas avotos, ir svēris 384 kg, tomēr šis fakts nav pierādīts un to neapstiprina neviens uzticams informācijas avots.[5]

Amūras tīģera dzeltenbrūnais kažoks ir biezāks un nav tik spilgts kā citām tīģera pasugām, arī melno svītru ir mazāk. Reizēm ziemās kažoks ir īpaši gaišs. Apspalvojums ziemā un vasarā ir atšķirīgs. Vasarā tas ir akotains, samērā plāns, ziemā kažoks kļūst ļoti biezs, garāks, mīkstāks un zīdaināks. Īpaši garš apspalvojums izaug uz galvas, gandrīz nosedzot ausis.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 IUCN: Panthera tigris ssp. altaica
  2. 2,0 2,1 Kerley, L.; Goodrich, J.; Smirnov, E.; Miquelle, D.; Nikolaev, I; Arjanova, T.; Slaght, J.; Schleyer, B.; Kuigli, H.; Hornoker, M. 2005. Chapter 7. Morphological indicators of the Amur tiger. 15 pp. In D.G. Miquelle, E.N. Smirnov, and J.M. Goodrich (Eds.). Tigers in Sikhote-Alin Zapovednik: Ecology and Conservation. PSP, Vladivostok, Russia (Russian)
  3. 3,0 3,1 3,2 Who‘s king of the beasts? Historical and recent body weights of wild and captive Amur tigers, with comparisons to other subspecies
  4. Thapar, V. (2004). Tiger: The Ultimate Guide. CDS Books. ISBN 1-59315-024-5.
  5. Mazák, V.: (1983) Der Tiger. Nachdruck der 3. Auflage von Westarp Wissenschaften Hohenwarsleben, 2004. ISBN 3-89432-759-6
  6. Notes on Siberian long-haired tiger, Panthera tigris altaica (Temminck, 1844), with a remark on Temminck's mammal volume of the Fauna Japonica

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]