Batālais žanrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žans Luijs Ernests Mesonjē."Parīzes aplenkums", (1884), batālais žanrs, alegorija, 54 x 71 cm, audekls, eļļa, Parīze, Orsē muzejs.
Jaroslavs Vešins. "Bulgāri ieņem turku pozīcijas", (1912), audekls, eļļa.

Batālija ir tēlotājas mākslas žanrs vai šī žanra atsevišķs mākslas darbs, kurā attēlo kompozīcijā sakārtotus kaujas ainu un frontes dzīves motīvus.[1]

Mākslinieku, kas darbojas batālajā žanrā, sauc par batālistu.

Batāliju žanra galvenās tēmas ir kājinieku un jūras kauju, kā arī karagājienu ainas. Batāliju darbos tiek attēlota kauju varonība, raksturīgākie un nozīmīgākie kauju ainu momenti, kara darbības nozīme, kas to satuvina ar vēsturisko žanru, savukārt kara sadzīves ainas tiek bieži saistītas ar sadzīves žanru.

Žanra attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Batāliju motīvi ir atrodami jau senajās civilizācijās, par ko liecina gleznojumi uz sengrieķu vāzēm, senajos tempļos, kuros ir redzami kauju attēli, parādot mitoloģisko varoņu drošsirdību. Motīvi ir redzami arī reljefos uz Senās Romas triumfa arkām — imperatoru uzvaras un karagājieni. Viduslaikos kaujas bija raksturīgi attēlot grāmatu miniatūrās, uz gobelēniem, paklājiem, arī uz ikonām. Batāliju kā žanra veidošanās ir attiecināma uz 16. gadsimtu. Renesanses laikā Itālijā tika radīti pirmie reālistiskie kauju atainojumi, pakāpeniski pārejot no oficiālajām batālijām uz reālu kara epizožu atainošanu. Krievijā batāliju žanrs sāk attīstīties ar 17. gadsimtu, kas ir saistīts ar Pētera I uzvaru laiku, vēlāk aktualizējas Pirmā un Otrā Pasules kara laikā un pēc tā.

Batālijas latviešu mākslā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žanrs sācis viedoties 19. gadsimtā, batāliju žanrā darbojušies gleznotāji Jānis Staņislavs Birnbaums, Kārlis Veidemanis un Kārlis Baltgailis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]