Cūkšņukura skunksi

Cūkšņukura skunksi; Conepatus
	; Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta	Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta	Skunksi (Mephitidae)
Ģints	Cūkšņukura skunksi (Conepatus)

Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.

Cūkšņukura skunksi dzīvo abos Amerikas kontinentos, un tie ir vienīgie skunksi, kas sastopami arī Dienvidamerikā. Tie dzīvo gan Dienvidamerikā, gan Centrālamerikā, gan ASV dienvidštatos: Teksasā, Jaunmeksikā un Arizonā. Meksikā tie ir sastopami no jūras līmeņa līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa.

Cūkšņukuru skunksu ģintī ir 4 sugas, lai gan līdz 2003. gadam tās bija piecas. Morfoloģiskajos un ģenētiskajos pētījumos noskaidrojās, ka rietumu cūkšņukura skunkss (Conepatus mesoleucus) ir tas pats, kas Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus). Sistematizācijā tika apvienotas kā viena pasuga vairākas Amerikas cūkšņukura skunksa pasugas; texensis, mearnsi, mesoleucus, nelsoni, venaticus, nicaraguae, sonoriensis, un filipensis, kas šobrīd tiek sauktas kā Conepatus leuconotus leuconotus.^[1]

[izmainīt šo sadaļu] Izskats

Cūkšņukura skunksi ir lielākie starp skunksiem. Visām cūkšņkuru skunksu sugām ir salīdzinoši īsāks un raupjāks^[2] matojums kā citiem skunksiem, īpaši astes matojums. Purnam ir pagarināta forma, un degungals ir bez matojuma līdzīgs cūkas šņukuram, kas piemērots zemes rakšanai. Piedevām priekšķepām ir gari, masīvi nagi un pleciem spēcīgi, attīstīti muskuļi tāpat kā āpšiem. Cūkšņukura skunksu kažoki kā visiem skunksiem ir melnbalti, un katrai sugai ir atšķirīgas krāsojuma pazīmes, ar 1 vai 2 baltām svītrām uz muguras. Sejas matojums tiem ir tīri melns, bez baltām pazīmēm.^[3] Lielākie šajā ģintī ir Molīna un Amerikas cūkšņukura skunksi, bet mazākie svītrainie cūkšņukura skunksi.

[izmainīt šo sadaļu] Uzvedība

Cūkšņkura skunksi parasti apmetas kādas ūdenstilpes krastā, kur aug bagātīga veģetācija. Tie rok alas ūdens tuvumā zem koku saknēm vai akmeņu krāvumiem, kā arī ieņem citu dzīvnieku pamestās alas vai dabīgās slēptuves. Cūkšņkura skunksiem ir nakts dzīves veids, un līdz ar to tos dabā novērot var daudz retāk kā svītrainos skunksus. Tāpat kā citiem skunksiem tiem zem astes ir smakas dziedzeri, un to izdalītā smaka ir jaudīgākais skunksa ierocis.

[izmainīt šo sadaļu] Barība

Lai arī tas ir visēdājs, cūkšņkura skunksa galvenā barība ir kukaiņi. Tas pārmeklē un pārrok soli pa solim augsni, lai tajā atrastu dažādas vaboles, kukaiņu kūniņas un kāpurus, un tārpus, skudras un termītus.^[2] Bez kukaiņiem tie medī arī ķirzakas un putnus, izēd no ligzdām putnu olas un barojas ar saknītēm, sēklām un augļiem.^[3]