Molīna cūkšņukura skunkss

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Molīna cūkšņukura skunkss
Conepatus chinga (Molina, 1782)
Molīna cūkšņukura skunkss
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Skunksi (Mephitidae)
Ģints Cūkšņukura skunksi (Conepatus)
Suga Molīna cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga)
Izplatība
Molina's Hog-nosed Skunk area.png

Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss,[1] arī Andu cūkšņukura skunkss[2] (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Molīna cūkšņukura skunkss dzīvo Dienvidamerikā, to var sastapt Čīles, Peru, Bolīvijas, Paragvajas, Urugvajas, Brazīlijas un Argentīnas teritorijās. Tā izplatības areāls pārklājas ar citiem tuvu radniecīgiem cūkšņukura skunksu izplatības areāliem, kā Patagonijas cūkšņukura skunksa (Conepatus humboldtii) un svītrainā cūkšņukura skunksa (Conepatus semistriatus) areāliem.[3]

Barojoties tam patīk atklātas, ar veģetāciju bagātas vietas kā stepe, bet atpūtai tas meklē krūmainus mežus un akmeņainas nogāzes.[3]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Molīna cūkšņukura skunkss ir apmēram Amerikas cūkšņukura skunksa augumā, tā ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 46 - 90 cm, svars 2,3 - 4,5 kg.[3] Tam ir skunksam tipiska kažoka krāsa; melns ar 2 baltām, salīdzinoši šaurām svītrām, kas sākas uz galvas un pa sāniem stiepjas astes virzienā, bieži to nesasniedzot. Aste var būt gan balta, gan melna vai divkrāsaina. Ja sānu svītras nesasniedz asti, tā visbiežāk ir melna, un otrādāk. Molīna cūkšņukura skunksa foto var apskatīt šeit. Uz sejas kā visiem cūkšņukura skunksiem tam nav nevienas baltas zīmes, sejas matojums ir melns. Un tāpat kā visiem cūkšņukura skunksiem tam ir plats, neapmatots deguns, kas nedaudz atgādina cūkas šņukuru, un kurš tiek izmantorts zemes rakšanai. Arī priekškāju garie, spēcīgie nagi kalpo zemes rakšanai. Zem astes tam ir anālie smakas sekrēta dziedzeri, un tā smaka kā visiem skunksiem ir jaudīgs pašaizsardzības līdzeklis.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Molīna cūkšņukura skunkss ir nakts dzīvnieks, kas baroties dodas tumsā. Tas ir vientuļnieks un nometnieks, un ar citiem tiekas tikai riesta laikā. Pa dienu tas atpūšas alā zem akmeņiem. Pastāv uzskats, ka ziemas laikā Molīna cūkšņukura skunkss tāpat kā svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) dodas ziemas guļā, tomēr siltākās ziemas dienās tas izlien no alas barības meklējumos.[3]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Molīna cūkšņukura skunkss ir visēdājs, bet pamatā tas barojas ar kukaiņiem, īpaši vasarā. Ar savu garo, elastīgo degunu un garajiem priekškāju nagiem tas uzrok zemi, lai atrastu dažādus zirnekļus, vaboles, to kāpurus un kūniņas. Bet tas barojas arī ar sīkiem zīdītājiem, putniem un to olām, augiem un augļiem.[3]

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februārī un martā Molīna cūkšņukura skunksiem ir riesta laiks. Par to pārošanos tikpat kā nav novērojumu, bet pastāv uzskats, ka tēviņi sapārojas ar vairākām mātītēm. Grūsnības periods ilgst apmēram 2 mēnešus. Aprīlī vai maijā piedzimst 2 - 5 mazuļi, par kuriem rūpējas tikai māte. Ar pienu māte tos zīda 8 - 10 nedēļas, un augustā tie jau sāk paši baroties. Drīz pēc tam mazuļi pamet ģimeni un dodas mekēt savu teritoriju. Dzimumbriedumu tie sasniedz 10 - 12 mēnešu vecumā.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]