Eduārs Daladjē

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eduārs Daladjē
Édouard Daladier
Daladier 1924.jpg
Francijas premjeministrs
Amatā
1933. gada 31. janvāris — 1933. gada 26. oktobris
Prezidents Albērs Lebrēns
Priekštecis Žozefs Pols-Bonkūrs
Pēctecis Albērs Saro
Amatā
1934. gada 30. janvāris — 1934. gada 9. februāris
Prezidents Albērs Lebrēns
Priekštecis Kamils Šotāns
Pēctecis Gastons Dumergs
Amatā
1938. gada 10. aprīlis — 1940. gada 21. marts
Prezidents Albērs Lebrēns
Priekštecis Leons Blūms
Pēctecis Pols Reino

Dzimšanas dati 1884. gada 18. jūnijā
Karpantrasa (Carpentras), Voklīza, Karogs: Francija Francija
Miršanas dati 1970. gada 10. oktobrī (86 gadu vecumā)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Politiskā partija Radikālā partija (Parti radical)
Profesija politiķis

Eduārs Daladjē (franču: Édouard Daladier; dzimis 1884. gada 18. jūnijā, miris 1970. gada 10. oktobrī) bija franču politiķis. Trīskārtējs Francijas premjerministrs (1933, 1934, 1938-1940). Bijis arī koloniju ministrs (1924–1925), kara ministrs (1925, 1932–1934, 1936–1940), izglītības ministrs (1925–1926, 1926), sabiedrisko darbu ministrs (1930, 1930–1931, 1932), ārlietu ministrs (1934, 1939–1940, 1940).

Daladjē bija Francijas premjers Minhenes vienošanās laikā un sākoties Otrajam pasaules karam. 1938. gada 30. septembrī kopā ar Vācijas kancleru Hitleru, Itālijas vadītāju Musolini un Liebritānijas premjeru Čemberlenu, Čehoslovākijai klāt neesot, parakstīja Minhenes vienošanos par etnisko vāciešu apdzīvoto Čehoslovākijas teritoriju piešķirsanu Vācijai. Pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas Francijā tika aizliegta Francijas Komunistiskā partija.

Pēc Otrā pasaules kara sākuma un Vācijas iebrukuma Polijā, pieteica karu Vācijai, un tas izvērtās t.s. Dīvainajā karā. Demisionēja no premjerministra amata pēc kritikas par nespēju atbalstīt Somiju cīņā pret PSRS Ziemas karā. Pēc Francijas sakāves karā un Višī režīma nodibināšanās, devās uz Maroku. Višī varas iestādes Daladjē arestēja un tiesāja Riomas tiesas procesā 1942. gada februārī - 1943. gada maijā. Viņš tika nodots vācu varas iestādēm, un līdz kara beigām ieslodzīts Iteras pilī Tirolē.

Pēc kara - parlamenta deputāts opozīcijā Šarlam de Gollam, no 1953. līdz 1958. gadam - Aviņonas mērs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]