Kadmijs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kadmijs
48


2
18
18
8
2
Cd

112,411 g/mol

[Kr]4d105s2
Cd-TableImage.png
Cadmium-crystal bar.jpg    CadmiumMetalUSGOV.jpg
Tīra kristāliska kadmija paraugs un gaisā oksidējies kadmijs
Oksidēšanas pakāpes +2
Elektronegativitāte 1,69
Blīvums 8650 kg/m3
Kušanas temperatūra 594,22 K (321,07 °C)
Viršanas temperatūra 1040 K (767 °C)

Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48. Kadmijs ir samērā mīksts, toksisks metāls. Savienojumos kadmijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +2.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kadmiju 1817. gadā atklāja vācu ķīmiķi Frīdrihs Štromeiers un Karls Samuels Leberehts Hermans (Karl Samuel Leberecht Hermann), eksperimentējot ar cinka savienojumiem un konstatējot, ka baltajam cinka oksīdam parādījusies dzeltena nokrāsa.

Elementa nosaukums ir radies no kalamīna (latīņu: cadmia) nosaukuma, kas ir cinka oksīds ar nelielu dzelzs (III) oksīda Fe2O3 piejaukumu.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemes garozā kadmijs vidēji ir aptuveni 130 mg uz tonnu. Kadmijs ir atrodams tādos minerālosgrinokītā (CdS), otavītā (CdCO3), monteponītā (CdO), kadmoselītā (CdSe) un ksantohroīdā (CdS(H2O)х). Kadmijs ir atrodams arī cinka, svina un vara saturošos minerālos, toties tajos tā koncentrācija ir stipri mazāka.

Dabā nav sastopamas kadmija rūdas. Kadmijs galvenokārt ir sastopamas kā piemaisījums cinka rūdām.

Izotopi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami trīs stabili kadmija izotopi un pieci radioaktīvi izotopi. Visizplatītākais ir radioaktīvais kadmijs-114 (28,73% no kopējā kadmija daudzuma),[1] kura pussabrukšanas periods ir >2,1×1018 gadi. Nākamie trīs izplatītākie ir visi stabilie izotopi: kadmijs-112 (24,13%), kadmijs-111 (12,80%) un kadmijs-110 (12,49%).[1] Visretāk sastopami ir radioaktīvie izotopi kadmijs-113 (12,22%), kadmijs-116 (7,49%), kadmijs-106 (1,25%) un kadmijs-108 (0,89%).[1]

Kopumā ir sintezēti izotopi, kuru atommasa ir no 95 līdz 133.

Bioloģiskā nozīme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kadmijs aizstāj cinku daudzās organisma dabiskajās reakcijās, tāpēc tās vairs nevar norisināties pareizi. Turklāt šis bīstamais ķīmiskais elements uzkrājas nierēs.

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kadmija sulfīdu CdS dažreiz lieto par dzelteno pigmentu. Lielāko daļu pasaulē saražotā kadmija izmanto atkārtoti uzlādējamo niķeļa-kadmija bateriju (akumulatoru) izgatavošanā.[2] Šo ķīmisko elementu arvien vairāk lieto saules bateriju ražošanā. Savienojumā ar telūru kadmijs spēj daudz efektīvāk nekā tradicionālais silīcijs pārvērst saules enerģiju elektrībā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Isotopes of the Element Cadmium (angliski). Jefferson Lab. Atjaunināts: 2013. gada 11. septembrī.
  2. Cadmium (Cd) (angliski). Lenntech. Atjaunināts: 2013. gada 11. septembrī.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]