Mežirbe

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mežirbe
Bonasa bonasia (Linnaeus, 1758)
Mežirbe
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Vistveidīgie (Galliformes)
Dzimta Fazānu dzimta (Phasianidae)
Apakšdzimta Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae)
Ģints Mežirbes (Bonasa)
Suga Mežirbe (Bonasa bonasia)
Sinonīmi
  • Terastes bonasia

Mežirbe (Bonasa bonasia) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder mežirbju ģintij (Bonasa). Dažādās sistemātikās mežirbe tiek sistematizēta vai nu rubeņu dzimtā (Tetraonidae) vai fazānu dzimtā (Phasianidae) ar iedalījumu rubeņu apakšdzimtā (Tetraoninae).[1][2] Mežirbe ir tradicionāls medību putns, kas medīts simtiem gadu. Tā kā izplatības areāls ir liels, tai ir 12 pasugas.

Mežirbe ir sastopama plašā areālā Centrāleiropā, Austrumeiropā un Āzijas ziemeļu daļā līdz Tālajaiem Austrumiem, Sahalīnai un Japānas ziemeļu daļai.[3] Tā ir tipiska nometniece un mājo biezos jauktu koku un skujkoku mežos. Mežirbes teritorijas tuvumā parasti ir kāds avots vai upīte.

Mežirbes Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežirbes tēviņam ir melna pazode ar baltām maliņām
Mežirbes olas

Latvijā mežirbe ir parasta ligzdotāja un nometniece, kas sastopama dažādu mežu tipos. Visticamāk, ka Latviju šķērso pasugu robeža. Visbiežāk ir sastopamas nominālpasugas mežirbes Bonasa bonasia bonasia, kurām ir pelēka mugura, bet Latvijā mājo arī mežirbes ar olīvbrūnu muguru, kas varētu būt otra Austrumeiropā sastopamā pasuga - Bonasa bonasia volgensis. Brūnās mežirbes visbiežāk sastopamas Latvijas dienvidu daļā.[4] Kopumā Latvijā mājo vairāk nekā 30 000 mežirbju.[5]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežirbe ir viena no mazākajām rubeņu apakšdzimtā. Tai ir raksturīga proporcionāli maza galva un noapaļots ķermenis. Tās ķermeņa garums ir 35 - 37 cm, spārnu izplētums 48 - 54 cm,[4] svars 370 - 430 g.[6] Mežirbes apspalvojums kopumā ir raibumaini pelēkbrūns. Nominālpasugai mugura un aste ir samērā vienmērīgi pelēka.[4] Lidojumā var redzēt, ka pelēkās astes spalvu galus rotā ar melnu punktiņi. Spārni brūnāki kā pārējais ķermenis. Tēviņam ir arī cekuls, kuru tas var izcelt, un melna pazode, ar baltām, kontrastainām mālām. Mātītes ir nedaudz mazākas, to cekuls ir īsāks, un tai nav melnās pazodes.

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežirbi ir ļoti grūti novērot dabā tā kā tā mīt biezos mežos. Par tās klātbūtni vieglāk spriest pēc tās saucieniem un tipiskajiem spārnu vēzieniem, kad tā iztraucēta pārlaižas uz citu vietu. Lidojums ir zems un īss. Mežirbe barojas uz zemes, meklējot sēklas, graudus, ogas, asnus, pumpurus, ziedus un lapiņas.[5] Ligzdošanas laikā tā barojas arī ar kukaiņiem, kas atrodas uz zemes. Tās ir skudras, kāpuri, kodes, bites, tauriņi un citi kukaiņi.[7]

Ziemā mežirbes guļvietas ierīko sniegā, jo nodrošina ar drošību un siltumu. Vakarā putni sameklē kādu nomaļu klajumu, sakļauj spārnus un ienirst kupenā, tomēr atstājot galvu un kaklu virspusē, lai pārlūkotu apkārtni.[5]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzda tiek ierīkota uz zemes. Dējumā ir 7 - 11 olas. Inkubācijas periods ilgst 23 - 27 dienas.[7] Par perēšanu un cālēniem rūpējas tikai mātīte, tomēr tēviņš pieskata apkārtni. Mežirbes cālēni ir ligzdbēgļi. Jau tūlīt pēc izšķilšanās tie seko mātei, kas tos apsargā un vēsā laikā sasilda. Jau no pirmās dienas cālēniem pašiem jameklē barība. Cāļi barojas ar kukaiņiem. Paaugoties to barība dažādojas. Lidot tie sāk pēc 15 - 20 dienām.[7] Cālēni paliek kopā ar māti līdz rudenim, tad tie sadalās pa pāriem vai dzīvo vienatnē.[5]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežirbei ir 12 pasugas. Eiropā mājo 7 pasugas, Āzijā 5.[4][8]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. McGowan, P.J.K. (1994) Family Phasianidae (Pheasants and Partridges) P.p. 434-479 in del Hoyo, J.; Elliot, A. & Sargatal, J. (editors). (1994). Handbook of the Birds of the World. Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-15-6
  2. Birds of the World — current valid scientific avian names
  3. Bonasa bonasia
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Mežirbe Bonasa bonasia
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 Irbes
  6. Hazel Grouse
  7. 7,0 7,1 7,2 Planet of Birds: Hazel Grouse (Bonasa Bonasia)
  8. IBC: Hazel Grouse (Bonasa bonasia)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Mežirbe