Baltirbe

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltirbe
Lagopus lagopus (Linnaeus, 1758)
Baltirbes tēviņš vasarā
Baltirbes tēviņš vasarā
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Vistveidīgie (Galliformes)
Dzimta Fazānu dzimta (Phasianidae)
Apakšdzimta Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae)
Ģints Baltirbes (Lagopus)
Suga Baltirbe (Lagopus lagopus)
Sinonīmi
  • Lagopus albus
  • Lagopus medius
  • Tetrao lagopus

Baltirbe jeb teteris[1] (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus). Dažādās sistemātikās baltirbe tiek sistematizēta vai nu rubeņu dzimtā (Tetraonidae) vai fazānu dzimtā (Phasianidae) ar iedalījumu rubeņu apakšdzimtā (Tetraoninae).[2] Baltirbei ir 19 pasugas.

Baltirbe pamatā sastopama Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā, bet tās izplatība iesniedzas arī mērenās joslas ziemeļu daļā. Tā ligzdo Skotijā, Skandināvijā, Somijā, Baltijas valstīs, Krievijā, Aļaskā un Kanādas ziemeļu daļā. Baltirbe ir tipiska nometniece.

Baltirbe Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā baltirbe ir ļoti reta ligzdotāja. Pēdējos 20 gados baltirbe ir novērota ļoti reti: 1987. gada aprīlī tika novērots riestojošs pāris Aklajā purvā, Preiļu rajonā, 2001. gada februārī 3 baltirbes tika novērotas Blauzgovas purvā, Balvu novadā, tā paša gada jūnijā 1 putns Sedas tīrelī, Valkas novadā, bet 2006. gada maijā tika atrastas baltirbes spalvas Klešniku purvā, Ludzas novadā. Ir zināms, ka baltirbe novērota kādā Igaunijas purvā, kas robežojas ar Latviju.[3] Pēdējos gados baltirbe Latvijā nav novērota un, iespējams, vairs nav sastopama. Baltirbju skaita samazināšanos saista ar klimata izmaiņām. Latvijā ziemas kļuvušas īsākas, ar plānāku sniega kārtu. Ja sniega ir maz, baltos putnus uz melnās zemes ļoti viegli var pamanīt dažādi plēsēji.[4] Latvijā novērojamā baltirbe ir Baltijas pasuga Lagopus lagopus rosica.[3]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltirbes mātītei atšķirībā no tēviņa nav sarkano "uzaču"
Ziemā baltirbe kļūst balta

Baltirbe ir vidēji liels rubeņu apakšdzimtas putns. Tai ir proporcionāli maza galva un noapaļotas ķermeņa formas. Tās ķermeņa garums ir 37 - 42 cm, spārnu izplētums 55 - 65 cm,[3] svars 450 - 800 g.[5] Tās īsās kājas līdz pat nagiem sedz spalvas.

Baltirbēm vasarā un ziemā apspalvojums ir atšķirīgs, kā arī vasaras apspalvojums ir atšķirīgs tēviņam un mātitei. Vasaras sezonā tēviņa apspalvojums ir rudi-brūni raibumains. Tā aste ir melna, bet pavēdere un spārnu lidspalvas baltas. Virs acīm, atgādinot uzacis, tam ir divas sarkanas sekstes, kas riesta laikā kļūst īpaši košas un pamanāmas. Mātītes apspalvojums ir līdzīgs tēviņam, tikai tai virs acīm nav sekstes, un tās vēders nav balts, bet raibumaini brūns tāpat kā mugura. Mātītes apspalvojumu maina 3 reizes gadā, bet tēviņi 4 reizes.[6]

Ziemā abu dzimumu apspalvojums kļūst pilnīgi balts, izņemot asti, kurai joprojām ir dažas melnas spalvas. Uz pirkstiem tai veidojas spalvu vēdeklis, kas kalpo tāpat kā sniega kurpes, palielinot atbalsta laukumu sniegā.[7]

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltirbes tēviņš riesta tērpā

Baltirbe mājo sūnu purvos un ir izteikta veģetāriete. Tā barojas ar sūnām,[8] viršiem,[9] jauniem zariem, pumpuriem, asniem un lapiņām, īpaši iecienīti ir kārklu un bērzu zari, pumpuri un lapas.[6] Šī iemesla dēļ angļu valodā baltirbi sauc par kārklu rubeni jeb kārklu irbi. Veicot padziļinātu pētījumu par baltirbes ēšanas ieradumiem ziemas periodā, atklājās, ka mātītēm vairāk kā 60% no apēstā sastāda kārklu zariņi un pumpuri, bet tēviņiem 45%.[10] Vasarā putni barojas arī ar ogām. Tomēr, kamēr cālēni ir mazi, tie barojas ar kukaiņiem.

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltirbes olas

Baltirbes veido monogāmus pārus, un katram pārim ir sava teritorija, kuru tas aizsargā pret citiem pāriem.[11] Ligzda atrodas uz zemes. Tā ir sekla un vienkārša, izklāta ar zariņiem un stiebriem. Dējumā ir 8 - 12 brūnraibas olas. Perē tikai mātīte. Inkubācijas periods ilgst 18 - 20 dienas.[6] Cālēni ir ligzdbēgļi un drīz pēc izšķilšanās seko vecākiem.[11] Atšķirībā no pārējiem rubeņu apakšdzimtas sugu putniem baltirbēm par cāļiem rūpējas abi vecāki, nevis tikai mātīte. Tēviņu loma audzināšanā ir cāļu aizsardzība pret plēsējiem. Tas var uzbrukt arī cilvēkam, ja tuvumā ir mazie cālēni. Ir novērots, ka baltirbes tēviņš uzbrūk pat grizli lācim.[12]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltirbei ir 19 pasugas, no kurām 4 mājo Eiropā, 8 Āzijā un 7 Ziemeļamerikā.[13]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]