Gļebs Vseslavičs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gļebs Vseslavičs
Глі́б Всесла́вич
Hleb Mienski (silver coin, reverse).gif
Minskas kņazs Gļebs (Baltkrievijas piemiņas monēta)
Minskas kņazs
Amatā
1101. gads — 1119. gads
Priekštecis ?
Pēctecis Izjaslavs Mstislavičs (no 1132)
Izjaslavas kņazs
Amatā
1114. gads — 1116. gads
Priekštecis Romāns Vseslavičs
Pēctecis Bračislavs Davidovičs

Dzimšanas dati ap 1060. gadu
Miršanas dati 1119. gada 13. septembrī
Kijeva, Kijevas Krievzeme
(Karogs: Ukraina Ukraina)
Dinastija Rurika dinastija
Tēvs Vseslavs Bračislavičs (Kijevas lielkņazs)
Dzīvesbiedrs(-e) Anastasija, Jaropolka Izjaslaviča meita
Bērni 4 zināmi, to skaitā Rostislavs Gļebovičs, Volodars Gļebovičs
Reliģija pareizticība

Gļebs Vseslavičs jeb Gļibs Vseslavičs (baltkrievu: Глі́б Всесла́вич, dzimis ap 1060., miris 1119. gada 13. septembrī) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas. Minskas kņazs (11011119). Kopā ar saviem brāļiem piedalījās karagājienā uz Daugavas lejteci pret zemgaļiem 1106. gadā, kur tika sakauts.[1]

Dzīvesstāsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča Brīnumdara (ap 1029.-1101.) ģimenē ap 1060. gadu kā viens no 6 vai 7 dēliem. 1101. gadā pēc Vseslava Bračislaviča nāves Polockas kņaziste tika sadalīta starp viņa dēliem. Gļebs Vseslavičs kļuva par Minskas kņazu, un 1104. gadā karoja pret savu vecāko brāli Polockas kņazu Dāvidu. 1106. gadā viņš kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret zemgaļiem un cieta sakāvi. 1114. gadā viņam izdevās uzvarēt savu jaunāko brāli kņazu Romānu un īslaicīgi kļūt arī par Izjaslavas kņazu. 1116. gadā Kijevas lielkņaza Vladimira Monomaha sūtītais karaspēks pakļāva Izjaslavu, bet Gļebs paturēja Minsku. 1119. gadā Gļebs vēlējās atgūt zaudēto, bet cieta sakāvi, tika sagūstīts un aizvests uz Kijevu. Minskas kņazisti pievienoja Kijevas lielkņaza valdījumiem.

Miris 1119. gadā Kijevā. Viņa dēlam Rostislavam Gļebovičam izdevās atgūt Minskas kņaza titulu tikai 1146. gadā.

Brāļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dāvids Vseslavičs (Давыд Усяслававіч) - Vitebskas kņazs.
  • Boriss Vseslavičs (Барыс Усяславіч, Борис Всеславич Друцкий) - Druckas kņazs.
  • Rogvolods Vseslavičs (Рагвалод-Барыс Усяславіч, Рогволод Всеславич Полоцкий) - Polockas kņazs? (1101-1128) (daļa vēsturnieku uzskata, ka Boriss ir Rogvoloda kristīgais vārds un viņu sauc par Rogvolodu-Borisu).
  • Romāns Vseslavičs (Раман Усяславіч, Роман Всеславич Полоцкий - mantojamā zeme nav skaidra (Izjaslavļa, Drucka?), no kuras viņu padzinuši.
  • Svjatoslavs Vseslavičs (Святаслаў Усяславіч, Святослав Всеславич Витебский) - Vitebskas kņazs.
  • Rostislavs Vseslavičs (Расціслаў Усяславіч, Ростислав Всеславич Полоцкий) - mantojamā zeme nav skaidra, miris trimdā Bizantijā. Viņa dēli esot kļuvuši par lietuviešu dižkunigaišu dinastijas ciltstēviem.[2]


Rurika dinastijas valdnieks Yarthewise.png
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
nav
Minskas kņazs
1101.-1119.
Pēctecis:
Izjaslavs Mstislavičs (no 1132)
Priekštecis:
Romāns Vseslavičs
Izjaslavas kņazs
1114.-1116.
Pēctecis:
Bračislavs Davidovičs

Polockas valdnieku ciltskoks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. В том же 6614 (1106) лете победиша зимегола Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 46 lpp.) (baltkrieviski)
  2. А.Б. Лакиер. Русская геральдика (1855)
  3. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  4. Pēc Vseslava Brīnumdara nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baumgarten N. Genealogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siecle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
  2. ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
  3. Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
  4. Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
  5. Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)