Kijevas lielkņazi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zelta monēta ("zlatņiks") ar pirmā kristītā Kijevas lielkņaza Vladimira Svjatoslaviča attēlu, kas tur kreisajā rokā Rūrika dinastijas simbolu (11.gs.).

Kijevas lielkņazi (krievu: Великие князья Киевские, ukraiņu: Великі князі Київські) bija Kijevas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864. gada līdz pat 1263. gadam, kad mira lielkņazs Aleksandrs Ņevskis, jo pēc tam Kijevas valdnieki pārsvarā lietoja kņazu titulu.

1253. gadā Romas pāvests Inocents IV piešķīra pēdējam suverēnajam Kijevas lielkņazam Danielam Romanovičam Krievzemes karaļa (Rex Rusiae) titulu, ko lietoja viņa dēls Galīcijas-Volīnijas kņazs Ļevs Daņilovičs.

Pēc austrumslāvu kņazu valstu nokļušanas Zelta Ordas atkarībā mongoļu hani par saviem vietvalžiem Krievzemē pārsvarā izvēlējās Vladimiras-Suzdaļas lielkņazus. Pēc tam, kad Lietuvas dižkunigaitija pakļāva Kijevas kņazisti, tajā valdīja lietuviešu izcelsmes Alšēnu un Aļģirda dinastijas kņazi, kaut arī līdz Aļģirda uzvarai pār Zelta Ordas haniem 1362. gada kaujā pie Siņuhas tie turpināja maksāt meslus Zelta ordas haniem.

Izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kijevas lielkņazu dinastija radusies no leģendārā rūsu valdnieka Rurika pēcnācējiem, kas sevi dēvēja par Rurikovičiem. Tiek uzskatīts, ka sākotnējais Kijevas valdnieku tituls ir bijis kagans (latīņu: chaganus no turku khaqan).[1]

Lai arī rūsu valdnieki pakāpeniski saplūda ar slāvu pamatiedzīvotājiem, viņi saglabāja ciešus kontaktus ar citām vikingu valdnieku dinastijām un tika saukti vikingu vārdos. Tā, piemēram, Kijevas kņazs Jaroslavs Gudrais (vikingu: Jarisleif) apprecēja zviedru ķēniņa Olafa meitu Ingigerdu un deva patvērumu no Norvēģijas padzītajam ķēniņam Olafam II.

Varjagu Kijevas kagani[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristītie Kijevas Krievzemes valdnieki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kijevas lielkņazu domēne (Kijevas zeme) 11. gadsimtā.

Krievzemes sadalīšanās periodā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kijevas lielkņazu teritorija suverēno valstu periodā 12. gs. (ap 1113.-1194.).
Krievzemes karaļu pārvaldītā teritorija (Galīcijas-Volīnijas kņaziste un tai pakļautās Kijevas un Turovas-Pinskas kņazistes 13.gs.).

Zelta ordas vasaļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Мihails Vsevolodovičs (12401243) atkārtoti
  • Jaroslavs II Vsevolodovičs (12431246) atkārtoti
  • Aleksandrs Jaroslavičs Ņevskis (Александр Ярославич Невский, 12491263) - Zelta Ordas hana ieceltais Krievzemes pārvaldnieks
  • Jaroslavs Jaroslavičs (Ярослав Ярославич, 1263–1271), Tveras kņazs un Vladimiras lielkņazs, Zelta Ordas Krievzemes pārvaldnieks
  • Ļevs Daņilovičs (Лев Данилович, 1271–1300), paralēli arī Krievijas karalis (1269–1301), rezidēja savā galvaspilsētā Ļvovā
  • Ivans-Vladimirs Ivanovičs (Іван-Володимир Іванович, ap 1300–1310)
  • Staņislavs Ivanovičs (Станіслав Іванович, līdz 1321)

Lietuvas dižkunigaitijas vasaļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas dižkunigaitijas izplešanās 13.-15. gs.
  • Mindaugs no Alšēniem (Mindaugas Alšėniškis, Міндовг Гольшанський, 1321-1324), pēc uzvaras Irpenes kaujā (1321) Ģedimins iecēla Alšēnu kunigaiti Mindaugu par Kijevas vietvaldi
  • Aļģimants no Alšēniem (Algimantas Alšėniškis, Ольгимонт Гольшанський, 1324–1331), kristītais vārds - Mihails, Alšēnu dinastija
  • Teodors Butvīda dēls (Teodoras Butvydaitis, Федір-Гліб Іванович, 1331–1362), vienlaikus arī Zelta Ordas vasalis
  • Vladimirs Aļģirda dēls (Vladimiras Algirdaitis, Володимир Ольгердович, 1362–1394) pēc Aļģirda uzvaras pār Zelta Ordas karaspēku 1362. gada kaujā pie Siņuhas ("kaujā pie Zilajiem ūdeņiem") viņš iecēla savu dēlu par Kijevas kņazu
  • Šķirgailis (Skirgaila, Скиргайло Ольгердович, 1395–1397)
  • Ivans Aļģimanta dēls (Jonas Alšėniškis, Іван Ольгимонтович Гольшанський, 1397 – ap 1402), Alšēnu dinastija
  • Andrejs Jāņa dēls (Andrius Jonaitis Alšėniškis, Андрій Іванович Гольшанський, ap 1412–1422), Alšēnu dinastija
  • Mihails Jāņa dēls (Mykolas Jonaitis Alšėniškis, Михайло Іванович Гольшанський, ap 1422–1432), Alšēnu dinastija
  • Mihails Semjona dēls (Mykolas Simonaitis Alšėniškis, Болобан Михайло Семенович, 1433–1435), Alšēnu dinastija
  • Švitrigailis (Švitrigaila, 1435 – ap 1440), vienlaikus arī Rutēnijas (Krievzemes) lielkņazs
  • Aleksandrs Olelka (Aleksandras Olelka, Олелько Володимирович, 1443–1454), Aļģirda mazdēls
  • Simons Olelkas dēls (Simonas Olelkaitis, Семен Олелькович, 1454–1471), Aļģirda mazmazdēls. Pēc viņa nāves Kijevas kņaziste tika pilnīgi integrēta Lietuvas dižkunigaitijā kā Kijevas vaivadija.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Franklin, Simon and Shepard, Jonathan (1996). The Emergence of Rus, 750–1200. Longman History of Russia, ed. Harold Shukman. Longman, London. ISBN 0-582-49091-X
  2. Leszek Moczulski, Narodziny Międzymorza, p.475, Bellona SA, Warszawa 2007, ISBN 978-83-11-10826-4

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. European Kingdoms (angliski)