- Šis raksts ir par Koknesi kā senu valsti. Par citām jēdziena Koknese nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Koknese (latīņu: Kukonouyes, Kukonois, vācu: Kokenhusen) bija seno latgaļu ķēniņvalsts (lat. regnum) pie Daugavas ūdensceļa. Tās pārvaldes centrs atradās Kokneses pilī.
Tiek uzskatīts [1], ka senākā Kokneses vietvārda (Kukonoyse) etimoloģija saistāma ar vārdu “koks” (augšzemnieku “kūks”) - varbūt ar nozīmi “koku savākšanas, sanešanas vieta”.[2] Vēsturiski bijuši vairāki Kokneses nosaukuma vāciskie un krieviskie varianti. Kokneses vārda vikingu vai vācu cilmes (Koggen+naes) hipotēzes piekritēji to saista ar kuģa smailo galu.[3]
Pēc citas hipotēzes vietvārds ir atvasināts no upes Koknas nosaukuma, kā agrāk tikusi dēvēta Pērses upe.[4] Šo latgaļu izcelsmes vietvārdu krievi varējuši saprast no savas valodas viedokļa (куконос - “kumps deguns”) kā objektu, kas atrodas augstā izliektā zemes ragā.[5] Liekas, par pareizu uzskatāms norādījums, ka šis latgaļu vietvārds citu valodu ietekmē pārveidojies (latīņu Kukenois, lejasvācu Kokenhus, Kokenhusen).[6]
Rietumu pusē Koknese robežojusies ar Aizkraukles, Lielvārdes un Remines pilsnovadiem Daugavas lībiešu zemēs, ziemeļos ar Tolovas zemēm, austrumos ar Jersikas valsts Alenes pilsnovadu, bet dienvidos ar sēļu zemi, taču daudz nepārsniedzot Daugavu. Tādējādi Kokneses valsts ieņēmusi ap 20x50 km, t.i., ap 1000 km2, lielu teritoriju, kur atradušās četras piecas pilis.[7]
Kokneses pilsdrupas 19. gadsimtā.
| Latvijas vēsture |
 |
| Aizvēsturiskās kultūras |
| Akmens laikmeta apmetnes Latvijā |
| Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā |
| Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā |
| Senlatvijas valstis un zemes |
| Kuršu zemes, Līvu zemes, Jersikas valsts |
| Zemgaļu valsts, Kokneses valsts |
| Sēļu zemes, Tālavas un Atzeles valstis |
| Livonijas krusta kari |
Terra Mariana
Livonijas konfederācija |
| Kurzemes bīskapija, Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis |
| Zemgales bīskapija |
| Sēlijas bīskapija |
Livonijas karš
Livonijas karaliste |
| Ārvalstu atkarībā |
| Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals |
| Pārdaugavas hercogiste, Zviedru Vidzeme, Inflantijas vaivadija |
| Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa |
| Modernās Latvijas izveide |
| Jaunlatvieši, Jaunā strāva |
| 1905. gada revolūcija |
| Oberosts, Latviešu strēlnieki |
| Latvijas brīvības cīņas |
| Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika |
| Latvijas Republika (1918-1940) |
| Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācija 1941-1945 |
| Latvijas PSR |
| Latvijas Tautas fronte |
| Dziesmotā revolūcija |
| Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana |
| Latvijas Republika (no 1990) |
| Hronoloģija |
| Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē |
Latvijas portāls
|
- Livonijas krusta karu laikā Kokneses pilī valda karalis ķēniņš Viesceķis (rex Vesceka de Kukenois), kura kristītais vārds it kā bijis Vjačeslavs (kriviču: Vjačko)un, iespējams, viņš ir bijis Polockas kņazu ( kuri bija cēlušies no skandināvu vikingiem ) radinieks, lai gan skaidrs, ka Kokneses valdnieks bija latgaļu izcelsmes, tāpat kā Jersikas karalis Visvaldis. Arheoloģiskie izrakumi nepierāda nekādu kriviču populācijas klātbūtni Koknesē, līdz ar to nav nekāda pamata uzskatīt Koknesi par Polockas kņaza vasaļvalsti.'Daļa iedzīvotāju bija kristīgi pareizticīgie - ruthenes, tāpēc kļūdaini tiek interpretēta to nacionālā piederība.
- 1207. gadā Viesceķis kļūst par Rīgas bīskapa vasali, pretī saņemot pusi no savām iepriekšējam zemēm.
- 1208.gadā Zobenbrāļu ordeņa vasalis Lielvārdes Daniēls iebrūk Koknesē, tomēr Alberts fon Bukshēvdens liek Viesceķi atbrīvot. Kad viņu sasniedz ziņas par bīskapa došanos jūrā, Viesceķis nolemj atgūt varu Koknesē un nogalina iebrucējus. Tomēr vācieši sakopo spēkus karagājienam uz Koknesi, Visceķis nodedzina savu koka pili un dodas uz Krievzemi. Latgaļu pils vietā ordenis sāk celt mūra pili, kas vēlāk kļūst par vienu no stiprākajām pilīm pie Daugavas ūdensceļa.
- 1215. gadā Polockas kņazs atsakās no tiesībām uz Koknesi, lai gan viņam tādas nav bijušas.
- 1238. gadā pils nokļūst Rīgas bīskapa pakļautībā.
- 1269. gadā Koknesi izlēņo Tīznehauzenu dzimtai.
- 1277. gadā Koknese iegūst pilsētas tiesības un kļust par ilgstošu cīņu objektu starp Livonijas ordeni un Rīgas arhibīskapiju.
- ↑ Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp.
- ↑ Спрогис И.Я. Паиятники латышкого народного творчества. Вильна, 1868., XXI, 320 с.
- ↑ Taube M. Russische und litauische Fürsten an der Düna zur Zeit der deutschen Eroberung Livlands (XII. und XIII.Jahrhundert). - Jahrbücher für Kultur und Geschichte der Slaven, NF, 1935, Bd.11, H.3/4, S.367-503.
- ↑ Генрих Латвийский. Хроника Ливонии. / Подготовил. С.А. Аннинский. - Москва/Ленинград, 1938
- ↑ Булкин В.А. Герцике и Кукенойс. (К постановке проблемы.) - Проблемы отечественной и всеобщей истории, вып.11. Изд. Ленинградского университета. Л.. 1988. С.124-139.
- ↑ Johansen P. Volksetymologie und Ortsnamenkunde erläutert am Beispiel Livlands. - Journal de la société Finno-ougrienne, vol.56. Helsinki, 1952. P.1-33.
- ↑ Indriķa hronika. XI (latviski)
