Gabriela Mistrala
|
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Lusila Godoja Alkajaga (spāņu: Lucila Godoy Alcayaga; dzimusi 1889. gada 7. aprīlī, mirusi 1957. gada 19. janvārī), plašāk pazīstama ar savu pseidonīmu Gabriela Mistrala (Gabriela Mistral), bija čīliešu dzejniece, diplomāte un feministe.
Viņas tēvs arī bija dzejnieks.[1] Pati G. Mistrala dzeju sākusi rakstīt jaunietes vecumā, kad strādāja par skolotāju. Viņai bija romantiskas attiecības ar dzelzceļa darbinieku, kurš veica pašnāvību.[2] Drauga pašnāvība ir ietekmējusi viņas dzeju.[2] G. Mistrala bija nozīmīga persona Meksikas un Čīles izglītību sistēmās. Mācījusi spāņu literatūru vairākās ASV universitātēs.[1]
1914. gadā saņēmusi Čīles balvu par darbu Sonetos de la muerte ("Nāves soneti"). 1945. gadā saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā, tādējādi kļūstot par pirmo latīņamerikānieti, kas saņēmusi šo apbalvojumu.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 Nobela prēmijas profils. Nobelprize.org. Atjaunināts: 2012. gada 25. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 Biography.com profils. Biography.com. Atjaunināts: 2012. gada 25. februārī.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Nobela prēmijas profils (angliski)
- Biogrāfija (angliski)
 |
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Johaness Vilhelms Jensens |
Nobela prēmija literatūrā 1945 |
Pēctecis: Hermanis Hese |
