Henriks Senkevičs

Vikipēdijas lapa
Henriks Senkevičs
Henryk Sienkiewicz
Henriks Senkevičs
Personīgā informācija
Dzimis 1846. gada 5. maijā
Vola Okšejska (Wola Okrzejska) pie Lukovas, Valsts karogs: Polija Kongresa Polija, Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija, (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1916. gada 15. novembrī (70 gadi)
Vevē, Karogs: Šveice Šveice
Tautība polis
Literārā darbība
Nodarbošanās žurnālists, rakstnieks
Valoda poļu valoda
Apbalvojumi 1905. gada Nobela prēmija literatūrā

Henriks Ādams Aleksandrs Pijs Senkevičs (poļu: Henryk Adam Aleksander Pius Sienkiewicz, dzimis 1846. gada 5. maijā, miris 1916. gada 15. novembrī) bija poļu rakstnieks, 1905. gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs. Ļoti populārs rakstnieks 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Polijā. Polijā populārs kā Polijas vēstures romānu autors, bet pasaules slavu ieguva par romānu Quo Vadis, kurā aprakstīta dzīve Senajā Romā imperatora Nerona laikā.

Dzimis nabadzīgu šļahtiču ģimenē. Skolu apmeklēja Varšavā. Pamācījies Varšavas universitātē, sāka strādāt par žurnālistu. No 1876. līdz 1878. gadam dzīvoja Kalifornijā, vēlāk daudz ceļoja. Viņa raksti un piezīmes nodrošināja viņam atpazīstamību dzimtenē. 1883. gadā avīzē turpinājumos tika publicēts pirmais Senkēviča vēsturiskās triloģijas romāns "Ar uguni un zobenu", kas ieguva ievērojamu popularitāti. Sākoties Pirmajam pasaules karam, Senkevičs emigrēja uz Šveici, kur arī mira. Apglabāts Varšavā.

Henrika Senkeviča romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Hanna" (Hania, 1876, latviski 1995)
  • Triloģija (Trylogia), kas sastāv no
  • "Bez dogmata" (Bez dogmatu, 1891, latviski 1905...1980)
  • "Polaņecku ģimene" (Rodzina Połanieckich, 1894, latviski 1935)
  • "Quo Vadis" (1895, latviski 1899 ar nosaukumu "Kurp eji?"...1993)
  • "Krustneši" (Krzyżacy, 1900, latviski 1901...1992)
  • "Uz slavas laukiem" (Na polu chwały, 1906, latviski 1935)
  • "Wiry" (1910)
  • "Tuksnesī un džungļos" (W pustyni i w puszczy, 1911, latviski 1926...1991)

1930. gadā iznākuši kopoti raksti latviešu valodā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Frederiks Mistrāls
Hosē Ečegarajs i Eisagirre
Nobela prēmija literatūrā
1905
Pēctecis:
Džozē Karduči