Česlavs Milošs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Česlavs Milošs
Czesław Miłosz
Česlavs Milošs 1986. gadā
Česlavs Milošs 1986. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1911. gada 30. jūnijā
Šeteņi netālu no Ķēdaiņiem,
Kauņas guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 2004. gada 4. augustā (93 gadi)
Krakova, Karogs: Polija Polija
Pilsonība ASV (1970.)
Tautība polis
Vecāki Aleksandrs Milošs, Veronika Kunata
Brāļi Andžejs Milošs
Dzīvesbiedre Janīna (mirusi 1986.),
Karola (mirusi 2002.)
Bērni Antonijs (1947)
Jānis Pēteris (1951)
Literārā darbība
Valoda poļu
Rakstīšanas laiks 1930-2004
Žanri dzeja, esejas, proza, tulkojumi
Slavenākie darbi "Sagūstītais prāts" (Zdobycie władzy, 1953)
Augstskola Stefana Batorija universitāte
Apbalvojumi Nobela prēmija literatūrā (1980)

Česlavs Milošs (poļu: Czesław Miłosz, dzimis 1911. gada 30. jūnijā Šeteņos (lietuviešu: Šeteniai) netālu no Ķēdaiņiem, Krievijas impērijā (tagad Lietuvā), miris 2004. gada 14. augustā Krakovā, Polijā) bija lietuviešu cilmes[1] poļu un amerikāņu dzejnieks un esejists. 1980. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.

Savos darbos Česlavs Milošs parādīja, ka Austrumeiropas reģions ir ļoti fascinējošs, daudzveidīgs un ar vecām, dzīvām tradīcijām. 1953. gadā iznākušajā grāmatā "Sagūstītais prāts" viņš asi kritizēja komunistisko iekārtu un pēdējā nodaļā "Baltieši" pauda, ka viņa, brīva rakstnieka, uzdevums ir ļaut apspiestajiem (baltiešiem) runāt caur viņu.[2]

Česlavs Milošs Krakovā 1998. gada decembrī

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1911. gadā Šeteņos (Šeteniai) Lietuvas vidienē, tolaik Kauņas guberņas sastāvā, inženiera Aleksandra Miloša un viņa sievas Veronikas, dzimušas Kunatas, ģimenē. Viņa mātes senči piederēja senai lietuviešu dižciltīgo Siruču (Siručiai vai Syrutis) dzimtai. Dzīvodams daudznacionālā vidē, kāda tolaik bija Lietuva, jau no agriem gadiem labi runāja ne tikai poliski, bet arī lietuviski, krieviski, kā arī angļu un franču valodās.

Sākoties 1.pasaules karam Milošu ģimene devās uz Iekškrieviju, kur piedzīvoja revolūciju un boļševiku varas dzimšanu. Pēc PSRS - Polijas miera līguma noslēgšanas, ģimene 1920. gadā apmetās uz dzīvi Viļņā, kas tolaik kļuva par Polijas sastāvdaļu. Viļņā Milošs pabeidza Sigismunda Augusta ģimnāziju un studēja jurisprudenci Viļņas universitātē. Šeit 1930. gadā viņš publicēja pirmos dzejoļos. Arī vēlākos darbos Milošs kavējas atmiņās par Viļņu un mācību laiku tajā.

Neilgi pirms 2.pasaules kara sākuma pārcēlās uz Varšavu. Kara laikā piedalījās poļu pretošanās kustībā, paralēli publicējot dzeju pagrīdes izdevumos. Pēc kara beigām Milošs kļuva par Polijas vēstniecības kultūras atašeju Vašingtonā, pēc tam Parīzē. 1951. gadā, Polijā nākot pie varas komunistiskajam režīmam, Milošs Parīzē lūdza politisko patvērumu. Šeit 1953. gadā Milošs publicēja vienu no saviem ievērojamākajiem darbiem - Sagūstītais prāts (Zniewolony umysł) - par intelektuāļu vietu totalitārismā.

1960.gadā pārcēlās uz ASV, kur pasniedza slāvu filoloģiju Kalifornijas universitātē, Bērklijā. 1970. gadā ieguva ASV pilsonību.

Pēc komunisma krišanas pārcēlās atpakaļ uz dzīvi Polijas intelektuāļu centrā - Krakovā, kur mira 2004. gada 4. augustā, 97 gadu vecumā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kompozycja (1930)
  • Podróż (1930)
  • Poēma par sastingušo laiku/Poemat o czasie zastygłym (1933)
  • Trīs ziemas/Trzy zimy (1936)
  • Obrachunki
  • Dzejas/Wiersze (1940)
  • Neatkarīgā dziesma/Pieśń niepodległa (1942)
  • Glābšana/Ocalenie (1945)
  • Morālais traktāts/Traktat moralny (1947)
  • Sagūstītais prāts/Zniewolony umysł (1953), tulkota latviski (1998)
  • Varas iegūšana/Zdobycie władzy (1953)
  • Dienas gaisma/Światło dzienne (1953)
  • Isas ieleja/Dolina Issy (1955)
  • Poētiskais traktāts/Traktat poetycki (1957)
  • Dzimtā Eiropa/Rodzinna Europa (1958), tulkota latviski (2011)
  • Kontinenti/Kontynenty (1958)
  • Cilvēks skorpionu vidū/Człowiek wśród skorpionów (1961)
  • Król Popiel i inne wiersze (1961)
  • Gucio zaczarowany (1965)
  • Redzējumi pie Sanfrancisko līča/Widzenia nad Zatoką San Francisco (1969)
  • Pilsēta bez vārda/Miasto bez imienia (1969)
  • Polijas literatūras vēsture/The History of Polish Literature (1969)
  • Personiskie pienākumi/Prywatne obowiązki (1972)
  • Kur saule lec un kur tā riet/Gdzie słońce wschodzi i kiedy zapada (1974)
  • Ulro zeme/Ziemia Ulro (1977)
  • Zinātņu dārzs/Ogród nauk (1979)
  • Hymn o perle (1982)
  • The Witness of Poetry (1983)
  • Nieobjęta ziemio (1984)
  • Hronikas/Kroniki (1987)
  • Dalsze okolice (1991)
  • Sākot ar manām ielām/Zaczynając od moich ulic (1985)
  • Metafizyczna pauza (1989)
  • Poszukiwanie ojczyzny (1991)
  • Mednieka gals/Rok myśliwego (1991)
  • Upes krastā/Na brzegu rzeki (1994)
  • Dzimtenes meklējumi/Szukanie ojczyzny (1992)
  • Legendy nowoczesności (1996)
  • Życie na wyspach (1997)
  • Ceļmalas sunītis/Piesek przydrożny (1997)
  • Miloša ābece/Abecadlo Miłosza (1997)
  • Inne Abecadło (1998)
  • Wyprawa w dwudziestolecie (1999)
  • Tas/To (2000)
  • Orfeusz i Eurydyka (2003)
  • O podróżach w czasie (2004)

Darbi latviski[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Česlavs Milošs. Dzimtā Eiropa. 1959. (Māra Salēja latviskais tulkojums tulkojums 2011. - 30 lpp.)
  2. Česlavs Milošs Jura Kronberga nekrologs, Diena, 2004. gada 21. augustā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Odisejs Elitiss
Nobela prēmija literatūrā
1980
Pēctecis:
Eliass Kaneti