Boriss Pasternaks

Vikipēdijas lapa
Boriss Pasternaks
Борис Леонидович Пастернак
Pasternaks jaunībā, 1908. gadā
Pasternaks jaunībā, 1908. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 10. februārī [v.s. 29. janvārī]
Maskavā, Krievijas Impērijā
Miris 1960. gada 30. maijā (70 gadi)
Peredelkinā, Maskavas apgabalā, PSRS
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Tautība ebrejs
Nodarbošanās dzejnieks, tulkotājs
Vecāki Leonīds Pasternaks, mākslinieks,

Roza Kaufmane, pianiste

Bērni Jevgenijs Pasternaks
Augstskola Maskavas Universitāte, vēstures un filoloģijas fakultātes filozofijas nodaļa (1912)
Boriss Pasternaks 1959. gadā

Boriss Pasternaks (krievu: Борис Леонидович Пастернак; dzimis 1890. gada 10. februārī [v.s. 29. janvārī], miris 1960. gada 30. maijā) bija ebreju cilmes Krievijas rakstnieks prozaiķis un dzejnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1958). Viņa zināmākais darbs ir romāns "Doktors Živago" (Доктор Живаго, 1958/1987).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Maskavā gleznotāja Leonīda Pasternaka ģimenē. Viņa tēvs bija Maskavas Glezniecības skolas profesors, māte Roza Kaufmane - pazīstama pianiste. Pasternaks uzauga kosmopolītiskā atmosfērā. Pie viņa tēva viesojās Sergejs Rahmaņinovs, Rainers Marija Rilke, Ļevs Tolstojs.

Pasternaks nolēma kļūt par komponistu, tāpēc iestājās Maskavas konservatorijā, kuru 1910. gadā tomēr pameta, lai dotos uz Marburgas Universitāti. Tur viņš studēja pie tādiem neokantistiemHermanis Koens un Nikolajs Hartmanis. 1914. gadā viņš atgriezās Maskavā.

Pasternaka agrīno dzeju spēcīgi ietekmēja Bloka un futūristu darbi. Pirmās publikācijas viņa bija 1914. gadā.

Pirmā pasaules kara laikā Pasternaks strādāja kādā ķīmiskajā rūpnīcā Urālos. Lai gan daudzi viņa radinieki un draugi pēc kara pameta Krieviju, Pasternaks nolēma palikt.

Trīsdesmitajos gados, kad sākās komunistiskās represijas, Pasternaks jutās vīlies padomju režīmā. Šajā laikā viņš vairāk nodarbojās ar tulkošanu nekā rakstīšanu. Viņš tulkoja Šekspīra, Gētes, Rilkes, Verlēna un gruzīnu dzejnieku darbus.

Pēc Otrā pasaules kara Pasternaks sāka rakstīt daļēji autobiogrāfisku romānu "Doktors Živago". To nebija iespējams publicēt Padomju Savienībā, tāpēc tas tika izdots Itālijā. Tas bija iegansts dažādām pret Pasternaku vērstām represijām, kuras vēl pastiprināja tas, ka 1958. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija.

Nobela prēmiju, baidoties tikt izraidīts no PSRS, Pasternaks atteicās pieņemt.

Pasternaks nomira no plaušu vēža 1960. gada 30. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Albērs Kamī
Nobela prēmija literatūrā
1958
Pēctecis:
Salvatore Kvazimodo