Herta Millere

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Herta Millere 2007. gadā.

Herta Millere (vācu: Herta Müller, dzimusi 1953. gada 17. augustā) ir Rumānijā dzimusi Vācijas rakstniece, dzejniece. 2009. gadā Millere kļuva par 106. personu, kas ir ieguvusi Nobela prēmiju literatūrā. Viņa to saņēma par literāro daiļradi, kurā atklāja dzīves skarbumu Rumānijā Nikolajes Čaušesku diktatūras laikā.

Herta Millere ir dzimusi Timišas apgabalā, Rumānijā, švābu zemnieku ģimenē. Timišoaras universitātē viņa studēja romāņu literatūru un ģermānistiku.[1] 1979. gadā Rumānijas slepenais dienests gribēja piespiest Milleri kļūt par ziņu pienesēju. Tā kā viņa atteicās no tā, tad zaudēja darbu. Viņa iztiku pelnīja, pasniedzot privātstundas vācu valodā. Rumānijā viņas pirmā grāmata vācu valodā tika izdota 1982. gadā, bet Rumānijas valdība to cenzēja. 1987. gadā Millerei kopā ar vīru izdevās nokļūt Vācijā, kur viņa sāka strādāt kā akadēmiskais mācībspēks, gan arī kā rakstniece un sabiedriskā darbiniece. Viņa vērsās pret dažādu sociālisma bloka režīma pakalpiņiem gan Vācijā, gan Rumānijā.

Latvijā Hertas Milleres literārā daiļrade ir maz pazīstama.[1] 2011. gadā Millere viesojās Rīgā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 (latviski) Arno Jundze. Nobela prēmiju literatūrā saņems Herta Millere. zinas.nra.lv. Atjaunināts: 2010-06-13.
  2. [1] "Satori" raksts

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Apbalvojumi
Priekštecis:
Žans Marī Gistavs Leklēzio
Nobela prēmija literatūrā
2009
Pēctecis:
Mario Vargass Ljosa