Gustavs Klucis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gustavs Klucis
Klucis.jpg
Gustavs Klucis
Dzimis 1895. gada 4. janvārī
Valmieras apriņķis, Ķoņu pagasts, Krievijas impērija,
(tagad Latvija)
Miris 1938. gada 26. februārī
Butova, PSRS,
(tagad Krievija)
Tautība latvietis
Nozares glezniecība

Gustavs Klucis (dzimis 1895. gada 4. janvārī, miris 1938. gada 26. februārī) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs. Viens no zināmākajiem latviešu izcelsmes māksliniekiem pasaulē. Viens no ievērojamākiem t.s. "krievu konstruktīvisma" stila iedibinātājiem un pārstāvjiem mākslā.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1895. gada 4. janvārī Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.

1913.-1915. gadā mācījies "Rīgas pilsētas mākslas skolā" pie Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Jāņa Roberta Tillberga, 1915.-1917. gadā — "Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā" Petrogradā.

Pirmā pasaules kara gados mobilizēts Krievijas impērijas armijā, 9. latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gadā piedalījies Februāra revolūcijā, vēlāk arī Oktobra apvērsumā.

Kopš 1918. gada dzīvojis Maskavā. 1918.-1921. gadā turpinājis mācības Iļjas Maškova un V. Meškova studijā, Konstantīna Korovina studijā, "Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās" (vēlāk "Augstākajās mākslinieciski tehniskajās darbnīcās") pie K. Maļeviča. 1921.-1924. gados darbojies "Mākslinieciskās kultūras institūtā". Strādājis par pedagogu "Poligrāfijas institūtā". Padomju Savienības Lielā terora laikā "nacionālo operāciju" pret latviešiem ietvaros 1938. gadā arestēts, 26. februārī nošauts Butovas poligonā.

Makslinieciskā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iesākumā darbojies glezniecībā. 1918. gadā pievērsies fotomontāžai, darinājis plakātus, izmantojis fotomontāžu arī grāmatu un preses grafikā. Projektējis aģitācijas dizaina objektus, kā arī monumentālos valsts svētku noformējumus pilsētā. Darbojies "Latviešu strēlnieku mākslas studijā" Kremlī. 1928. gadā piedalījies mākslinieku grupas "Oktobris" dibināšanā, aktīvi līdzdarbojies latviešu kultūras un izglītības biedrībā "Prometejs". 1937. gadā noformēja PSRS paviljonu Vispasaules sasniegumu izstādē Parīzē. Sarakstījis teorētisku rakstu "Fotomontāža kā jauns aģitmākslas veids" (1931).

Izstādes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstādēs piedalījies no 1918. gada. Personālizstādes Maskavā 1920. gadā, kopā ar Naumu Gabo un Antonu Pevzneru 1961. gadā, Rīgā (1959., 1970., 1984., 1998., 2005.), Valmierā (1971.), Kaselē (1991.), Ņujorkā (2004., kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Valentīnu Kulaginu), Strasbūrā (2005.), Hāgā (2008.).

Piemiņai[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vides Filmu studijā 2007. gadā tapa filma "Nepareizais latvietis" par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo likteni. Kinofilmas režisors ir Pēteris Krilovs, producents Uldis Cekulis, operators Andris Priedītis. No 2008. gada 6. augusta Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā pastāvīgajā ekspozīcijā ir apskatāma Gustava Kluča darbu kolekcija.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II. - Rīga, 1996.
  • Lapidusa Ņ. Gustavs Klucis. // Latviešu tēlotāja māksla. - Rīga, 1977.
  • Borgs J. Gustavs Klucis. // Grafika un poligrāfija. Nr. 3, 1999.
  • Ориганская Л. Густав Клуцис. - Москва, 1981
  • Gustav Klucis: Retrospektive. - Kassel, 1991

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]