Hāpsalu
| Hāpsalu | |||
| Haapsalu | |||
|
|||
|
Hāpsalu
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Apriņkis | Lēnes apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1294. gads | ||
| Citi nosaukumi | Hapsal - vācu un zviedru | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 10,59 km² | ||
| Iedzīvotāji (2009) | |||
| - kopā | 11 593 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa: www.haapsalu.ee | |||
Hāpsalu, arī Hāpsala (igauņu: Haapsalu, zviedru: Hapsal) ir ostas pilsēta Igaunijas rietumu piekrastē, Lēnes apriņķa centrs. Jūras peldvieta un dūņu dziedniecības kūrorts, mūzikas festivālu norises vieta.
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
No 1279. līdz 1561. gadam Hāpsalu bija Sāmsalas-Vīkas bīskapijas galvaspilsēta. Pēc tam, kad bīskapa rezidence tika pārcelta uz Kuresāri Sāmsalā, pilsēta zaudēja savu politisko un militāro nozīmi.
Jaunu impulsu Hāpsalu attīstībai 1825. gadā piešķīra kūrorta dibināšana ar jūras peldētavām un dūņu dziednīcām, kuru vasaras laikā apmeklēja arī Krievijas imperatora ģimenes locekļi. Hāpsalas vasarnīcā Pēteris Čaikovskis esot uzrakstījis savu 6. simfoniju. 1898. gadā uzcelta pilsētas kūrzāle. Kūrorta apmeklētāju vajadzībām 1907. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju uz Tallinu ar tālāku savienojumu uz Pēterburgu. 2004. gadā sliedes demontētas.
Līdz 1944. gadam Hāpsalu bija Igaunijas zviedru kopienas centrs.
Apskates vietas [izmainīt šo sadaļu]
- Bīskapa pils
- Doma baznīca, kuras logā augusta pilnmēness naktīs spokojoties "Baltā dāma"
- Promenāde (Promenaad)
- Kūrzāle (Kuursaal)
- Frīdriha Šillera piemineklis (1813)
- Jūgendstila villas
- Dzelzceļa stacija (1907) ar muzeju un vēsturiskām lokomotīvēm un vagoniem
Hāpsalu dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- Frīdrihs fon Lēvis of Menārs (Friedrich von Löwis of Menar) (1767-1824), Vidzemes landmaršals, Krievijas armijas ģenerālis
- Ferdinands Vīdemans (Ferdinand Wiedemann) (1805-1887), vācbaltiešu valodnieks
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
|
||||||||