Narva
- Šis raksts ir par pilsētu. Par upi skatīt rakstu Narva (upe).
| Narva | |||
| Narva | |||
| Laukums Narvā | |||
|
|||
|
Narva
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Apriņķis | |||
| Pirmoreiz minēta | 1172 | ||
| Pilsētas tiesības | 1345 | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 84,54 km² | ||
| Iedzīvotāji (2009) | |||
| - kopā | 65 886 | ||
| - blīvums | 779/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Mājaslapa: www.narva.ee | |||
Narva (igauņu: Narva) ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas. Gar pilsētu plūst Narvas upe, kas iztek no Peipusa ezerā un ir valsts robeža. 93% no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu valoda, liela daļa no viņiem šeit ieradušies pēc 2.pasaules kara vai ir to pēcteči. Narvas pamatiedzīvotājiem ilgus gadus pēc kara bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā. Narvas upes pretējā krastā atrodas Ivangorodas cietoksnis (Jaanilinn), kas kopā ar Narvas Hermaņa cietoksni veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan Livonijas, gan Krievijas fortifikāciju arhitektūras īpatnības.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Pirmoreiz rakstos apmetne pieminēta 1171. gadā Novgorodas hronikā. Cietoksnis dibināts 1223. gadā Livonijas krusta karu laikā, kad Ziemeļigaunija atradās dāņu varā. Kopš 1347. gada Narva bija Livonijas ordeņa īpašums, bet Livonijas kara laikā 1558. gadā to ieņēma krievi, 1581. gadā to iekaroja zviedri.
Krievijas cars Pēteris I ar uzbrukumu Narvai sāka Lielo Ziemeļu karu. Pirmo aplenkumu 1700. gadā zviedri atsita, tomēr 1704. gada 9. augustā krievi ieņēma cietoksni.
XIX gadsimta vidū Narva kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru (Krenholmas manufaktūra). Igaunijas Brīvības cīņu laikā 1918. gada 27. novembrī Sarkanā armija ieņēma Narvu, un 29. novembrī šeit tika pasludināta Igaunijas darba komūna, kas krita 1919. gada februārī.
Starp pasaules kariem Igaunijas valsts robeža bija uz austrumiem no pašreizējās. 1944. gadā 2.pasaules kara laikā pilsētas apkārtnē notika ārkārtīgi sīvas kaujas, sauktas arī par Eiropas leģionu kaujām (Battle of the European SS), jo kopā ar vāciešiem un igauņu leģionāriem, šeit pret Sarkano armiju 6 mēnešus cīnījās valoņu, nīderlandiešu, skandināvu un citu tautu leģionāri. Kauju rezultātā Narva tika gandrīz pilnīgi nopostīta.
Pēc kara KPFSR piesavinājās Ivangorodu, tomēr administratīvi tā kādu laiku vēl palika Narvas sastāvā. 1991. gadā Narva kļuva par atjaunotās Igaunijas Republikas pilsētu.
Cilvēki [izmainīt šo sadaļu]
Narvā dzimuši:
- Valērijs Karpins (Валерий Георгиевич Карпин) (1969-) - futbolists
- Pauls Keress (Paul Keres) (1916-1975) - šahists
|
||||||||