Narva

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par upi skatīt rakstu Narva (upe).
Narva
Narva
Laukums Narvā
Laukums Narvā
Flag of Narva
Karogs
Narva
Ģerbonis
Narva
Red pog.png
Narva
Atrašanās vieta Igaunijā
Koordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°E / 59.37583; 28.19611Koordinātas: 59°22′33″N 28°11′46″E / 59.37583°N 28.19611°E / 59.37583; 28.19611
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Apriņķis Ida-Virumaa lipp.svg Austrumviru apriņķis
Pirmoreiz minēta 1172
Pilsētas tiesības 1345
Platība
 - Kopējā 84,54 km²
Iedzīvotāji (2009)
 - kopā 65 886
 - blīvums 779/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa: www.narva.ee

Narva (igauņu: Narva) ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas. Gar pilsētu plūst Narvas upe, kas iztek no Peipusa ezera un ir valsts robeža. 93% no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu valoda, liela daļa no viņiem šeit ieradušies pēc Otrā pasaules kara vai ir to pēcteči. Narvas pamatiedzīvotājiem ilgus gadus pēc kara bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā.[nepieciešama atsauce] Narvas upes pretējā krastā atrodas Krievijas Ivangorodas pilsēta un Ivangorodas cietoksnis (Jaanilinn), kas kopā ar Narvas Hermaņa cietoksni veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan Livonijas, gan Krievijas fortifikāciju arhitektūras īpatnības.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz rakstos apmetne pieminēta 1171. gadā Novgorodas hronikā. Cietoksnis dibināts 1223. gadā Livonijas krusta karu laikā, kad Ziemeļigaunija atradās dāņu varā. Kopš 1347. gada Narva bija Livonijas ordeņa īpašums, bet Livonijas kara laikā 1558. gadā to ieņēma krievi, 1581. gadā to iekaroja zviedri.

Hermaņa cietoksnis Narvā

Krievijas cars Pēteris I ar uzbrukumu Narvai sāka Lielo Ziemeļu karu. Pirmo aplenkumu 1700. gadā zviedri atsita, tomēr 1704. gada 9. augustā krievi ieņēma cietoksni.

XIX gadsimta vidū Narva kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru (Krenholmas manufaktūra). Igaunijas Brīvības cīņu laikā 1918. gada 27. novembrī Sarkanā armija ieņēma Narvu, un 29. novembrī šeit tika pasludināta Igaunijas darba komūna, kas krita 1919. gada februārī.

Starp pasaules kariem Igaunijas valsts robeža bija uz austrumiem no pašreizējās. 1944. gadā 2.pasaules kara laikā pilsētas apkārtnē notika ārkārtīgi sīvas kaujas, sauktas arī par Eiropas leģionu kaujām (Battle of the European SS), jo kopā ar vāciešiem un igauņu leģionāriem, šeit pret Sarkano armiju 6 mēnešus cīnījās valoņu, nīderlandiešu, skandināvu un citu tautu leģionāri. Kauju rezultātā Narva tika gandrīz pilnīgi nopostīta.

Pēc kara KPFSR piesavinājās Ivangorodu, tomēr administratīvi tā kādu laiku vēl palika Narvas sastāvā. 1991. gadā Narva kļuva par atjaunotās Igaunijas Republikas pilsētu.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Narvā dzimuši: