Bahreina

Vikipēdijas lapa
Bahreinas Karaliste
مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn
Bahreinas karogs Bahreinas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaBahrainona
Location of Bahrain
Location of Bahrain
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Manāma
26°13′N 50°35′E / 26.217°N 50.583°E / 26.217; 50.583
Valsts valodas arābu valoda
Valdība Konstitucionālā monarhija
 -  Karalis Hamads bin Isa al Halifa
 -  Premjerministrs Kalifs ibn Salmans al Halifa
Neatkarība
 -  no Persijas 1783. gadā 
 -  no Apvienotās Karalistes 1971. gada 16. decembrī 
Platība
 -  Kopā 665 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2016. gadā 1 425 171 (155.)
 -  Blīvums 1626,6/km² (7.)
IKP (PPP) 2017. gada aprēķins
 -  Kopā 69,922 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 51 956 
TAI (2007)  (0,895 augsts) (39.)
Valūta Bahreinas dinārs (BHD)
Laika josla (UTC+3)
Interneta domēns .bh
ISO 3166-1 kods 048 / BHR / BH
Tālsarunu kods +973

Bahreina (arābu: البحرين, Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā. Valsts atrodas uz 3 lielām un vairākām nelielām salām Persijas līcī. Valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Manāma.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bahreinas nosaukums no arābu valodas nozīmē "divas jūras", kas visticamāk ir atvasināts no fakta, ka galveno salu no visām pusēm apskalo sālsūdens (Persijas līcis), iekams tajā pašā laikā no dziļurbumiem pazemē ir iegūstams pietiekoši liels kvantums ar saldūdeni dzeramā ūdens vajadzībām.[1]

Valsts pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstī kopš 1783. gada valda Āl Halīfu dinastija. 2001. gada referenduma rezultātā Bahreina no emirāta pārtapa konstitucionālā monarhijā. 2002. gadā valstī notika pirmās parlamenta vēlēšanas. Parlaments sastāv no 40 deputātiem ar padomdevēja tiesībām. Valsts galva kopš 1975. gada ir karalis Hamads, kurš ieceļ premjerministru (kopš 1971. gada premjerministrs ir karaļa tēvocis kroņprincis Halīfa Bin Salmāns Āl Halīfa) un apstiprina tā izvēlētos Ministru kabineta locekļus.[2]

Ārpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1981. gada Bahreina ir Līča Sadarbības padomes (Gulf Cooperation Council) dalībvalsts, NATO ārējais partneris un sabiedrotais. Bahreinā atrodas ASV jūras kara spēku Piektās flotes bāze.

Iekšpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts vara koncentrējas sunnītu elites rokās. Politiskā opozīcija koncentrējas ap šiītu Islāma nacionālās vienošanās asociāciju (vadītājs šeihs Alī Salmāns), kam parlamentā ir 18 deputātu mandātu.[2] 2011. gada pavasarī notikusī tautas sacelšanās, kurā pieprasīja valsts pārvaldes demokratizāciju un reālas konstitucionālās monarhijas ieviešanu, tika apspiesta ar policijas un Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu iejaukšanos.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2010. gada datiem, Bahreinā dzīvoja aptuveni 1 234 571 iedzīvotāju, no kuriem 46% (568 399) bija pilsoņi un 54% (666 172) nepilsoņi.[3]

Vēl arvien iedzīvotāji pārsvarā ir arābi, tomēr vairāk nekā 300 000 imigrantu bija no Indijas. Pēc reliģiskās piederības 90% iedzīvotāju ir musulmaņi (šiīti — 65%, sunnīti — 35%).

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bahreinas ekonomika pārsvarā balstās uz naftas un gāzes ieguvi, taču, izsīkstot izrakteņu atradnēm, pēdējos gados attīstās arī citas nozares. Tā ir pirmā Persijas līča valsts, kuras naftas krājumi ir praktiski beigušies. Bezdarbs ir aptuveni 15%, kas ir augstākais rādītājs līča valstu vidū. Valstī ir izveidota viena no reģionā labākajām izglītības un veselības aizsardzības sistēmām.

Pēdējos gados Bahreinā ir attīstījies tūrisms, jau vairākus gadus notiek F1 sacensības (Bahreinas Grand Prix). Populārākie tūrisma objekti ir Manāmas tirgus, Hamīsas mošeja, Bahreinas forts, Pērļu zvejas muzejs, Aradas forts, Karaļa Fahada dambis, Naftas urbums nr. 1, Naftas muzejs.

Plašas investīcijas te veic Igaunijas investīciju fonds LHV Persian Gulf Fund.[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rose, Jeffrey I. (December 2010). "New Light on Human Prehistory in the Arabo–Persian Gulf Oasis". Current Anthropology (University of Chicago Press) 51 (6): 849-883. Atjaunināts: 26 May 2012.
  2. 2,0 2,1 «Bahreinas opozīcija vēlas īstu konstitucionālo monarhiju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 19. jūlijā. Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē.
  3. «General Tables». Bahraini Census 2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. martā. Skatīts: 2012. gada 3. marts.
  4. «LHV Persian Gulf Fund. 2011-02-28». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-09. Skatīts: 2011-07-19.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]