Bahreina

مملكة البحرين, *Mamlakat al-Baḥrayn*
Bahreinas Karaliste
مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn Bahreinas Karaliste
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Bahrainona;
	Bahreinas atrašanās vieta Persijas līča reģionā
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Manāma; 26°13′N 50°35′E
Valsts valodas	arābu valoda
Valdība	Konstitucionāla monarhija
Neatkarība
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2009. gadā. gada aprēķins
HDI (2007)	▲ (0,895 augsts) (39.)
Valūta	Bahreinas dinārs (BHD)
Laika josla	(UTC+3)
Interneta domēns	.bh
ISO 3166-1 kods	048 / BHR / BH
Tālsarunu kods	+973

Bahreina (arābu: البحرين, Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā, konstitucionāla monarhija. Galvaspilsēta Manāma. Atrodas uz 3 lielākām un daudzām mazām salām Persijas līcī.

Satura rādītājs

1 Valsts pārvalde
- 1.1 Ārpolitika
- 1.2 Iekšpolitika
2 Iedzīvotāji
3 Ekonomika
4 Skatīt arī
5 Atsauces
6 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Valsts pārvalde

Valstī kopš 1783. gada valda al Halifu dinastija. 2001. gada referenduma rezultātā Bahreina no emirāta pārtapa konstitucionālā monarhijā, un 2002. gadā valstī notika pirmās parlamenta vēlēšanas. Parlamentā 40 deputāti ar padomdevēja tiesībām. Valsts galva kopš 1975. gada ir karalis Hamads, kurš ieceļ premjerministru (kopš 1971. gada premjerministrs ir karaļa tēvocis kroņprincis Salamans bin Hamads al Halifa) un apstiprina tā izvēlētos Ministru kabineta locekļus.^[1]

[izmainīt šo sadaļu] Ārpolitika

Kopš 1981. gada Bahreina ir Līča Sadarbības padomes (Gulf Cooperation Council) dalībvalsts, NATO ārējais partneris un sabiedrotais (Bahreinā atrodas ASV jūras kara spēku Piektās flotes bāze).

[izmainīt šo sadaļu] Iekšpolitika

Valsts vara koncentrējas sunnītu elites rokās. Politiskā opozīcija koncentrējas ap šiītu Islāma nacionālās vienošanās asociāciju (vadītājs šeihs Ali Salmans), kam parlamentā ir 18 deputātu mandāti.^[1] 2011. gada pavasarī notikusī tautas sacelšanās, pieprasot valsts pārvaldes demokratizāciju un reālas konstitucionālās monarhijas ieviešanu, tika apspiesta ar ieroču spēku (sīkāk skat. 2011. gada Bahreinas nemieri).

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji

Pārsvarā arābi, daudz viesstrādnieku no Pakistānas, Jordānijas un Sīrijas. Pēc reliģiskās piederības 90% iedzīvotāju ir musulmaņi (šiīti - 65%, sunnīti - 35%).

[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika

Bahreinas ekonomika pārsvarā balstās uz naftas un gāzes ieguvi, taču, izsīkstot izrakteņu atradnēm (pirmā Persijas līča valsts, kuras naftas krājumi praktiski beigušies), pēdējos gados attīstās arī citas nozares. Bezdarbs ir aptuveni 15%, kas ir augstākais rādītājs līča valstu vidū.

Valstī ir izveidota viena no reģionā labākajām izglītības un veselības aizsardzības sistēmām. Plašas investīcijas te veic Persijas līča fonds (LHV Persian Gulf Fund).^[2]

Pēdējos gados Bahreinā ir attīstījies tūrisms, jau vairākus gadus notiek F1 sacensības. Populārākie tūrisma objekti ir Manāmas tirgus, Al-Kamisas mošeja, Bahreinas forts, Pērļu zvejas muzejs, Aradas forts, Karaļa Fahada dambis, Naftas urbums Nr.1, Naftas muzejs.