Izmira

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Izmira
İzmir
—  lielpilsēta  —
City of İzmir.jpg
Izmira
Red pog.png
Izmira
Izmiras atrašanās vieta
Koordinātas: 38°26′N 27°09′E / 38.433°N 27.150°E / 38.433; 27.150Koordinātas: 38°26′N 27°09′E / 38.433°N 27.150°E / 38.433; 27.150
Valsts Karogs: Turcija Turcija
Reģions Egejas jūras reģions
Ils Izmiras ils
Administrācija
 - Pilsētas domes priekšsēdētājs Azizs Kodžaoglu
 - Vali Mustafa Džahits Kiračs
Augstums vjl 30 m
Iedzīvotāji (2008)[1]
 - kopā 3 210 465
 - blīvums 3 099,00/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta kods 35xxx
Tālruņu kods (0090)+ 232
Auto reģ. nr. kods 35
Mājaslapa: www.izmir.bel.tr

Izmira (turku: İzmir) ir pilsēta Turcijas rietumos pie Egejas jūras Izmiras līča. Trešā lielākā Turcijas pilsēta un otrā lielākā jūras osta (aiz Stambulas). Izmiras provinces centrs. Vēsturiski pazīstama arī kā grieķu pilsēta Smirna. Vēsturiski arī liels sefardu kultūras centrs. Tiek uzskatīta par vienu no liberālākajām un uzskatos brīvākajām Turcijas pilsētām. Viens no Izmiras kulinārajiem simboliem ir smalkmaizīte boyoz.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smirna tiek uzskatīta par vienu no senākajām pilsētām Vidusjūras baseinā. Droši zināms, ka pilsēta pastāvēja jau 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Ap XV gs p. m. ē. Smirna nokļuva Hetu impērijā. Tomēr ap XII gs p. m. ē. Hetu impērija krita. Kopš tā laika Smirna, iespējams ( no X gs noteikti ), bija pilsētvalsts.

Smirna ir viena no septiņām sengrieķu pilsētām, kura pretendēja uz Homēra dzimtās pilsētas godu. Pēc Hērodota ziņām sengrieķu Smirnu dibinājuši eolieši, tomēr drīz pēc tam pilsētu sagrāba jonieši. Sengrieķu Smirnas "zelta laiks" bija starp 650. un 545. gadu p. m. ē. līdz ar pārējām Jonijas pilsētām Milētas vadībā.

Līdieši ap 610. - 600. gadu p. m. ē. uzbruka pilsētai un daļu tās nopostīja. 545. gadā p. m. ē. Persijas valdnieks Kīrs pilnībā nopostīja pilsētu, jo Smirna atteicās sacelties pret Līdiju, kad tai uzbruka Persijas valdnieks.

Pilsētu ap 300. gadu p. m. ē. atjaunoja Maķedonijas Aleksandrs. 133. gadā p. m. ē. Smirna iekļāvās Romas impērijā un sākās otrais pilsētas uzplaukuma periods. 178. gadā Smirnu pilnīgi nopostīja zemestrīce. Romieši to atjaunoja. Pēc Romas impērijas sadalīšanās tā iekļāvās Bizantijā.

1076. gadā Izmiru ieņēma turki Čakabeja vadībā. Čakabejs izmantoja Smirnu par bāzi uzbrukumiem Bizantijai Egejas jūras baseinā. 1098. gadā Bizantija Smirnu atkaroja.

Kad 1204. gadā Konstantinopoli ieņēma krustneši, Smirnu iekaroja Hospitāliešu ordenis. XIV gadsimtā pilsēta piederēja templiešiem, dažādiem turku klaniem, dženoviešiem līdz 1389. gadā to iekaroja osmaņu sultāns Bajezids I. Kaut arī pēc osmaņu sakāves cīņā pret Timuru, pilsētu atguva vietējais klans, 1425. gadā osmaņu valdnieks Murads II atkal pievienoja to impērijai.

XV gs. sākumā - XVI gs. beigās pilsētā ieradās no Spānijas padzītie sefardi. Līdz ar Konstantinopoli un Salonikiem pilsēta kļuva par vienu no svarīgākajiem sefardu kultūras centriem. Impērijas laikā Smirna bija viena no svarīgākajām valsts jūras ostām. Tās iedzīvotāju virsslānis bija grieķi, armēņi, sefardi. 1866. gadā no Izmiras uz Aidinu atklāja pirmo dzelzceļa līniju Osmaņu impērijā.

Izmiras okupācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Izmiras okupācija

Pēc 1.pasaules kara un Osmaņu impērijas kapitulācijas ar Antanti tika noslēgts Sevras līgums, kas paredzēja Izmiras (Smirna) un tās apkārtējo teritoriju iekļaušanu Grieķijas sastāvā, savukārt Mudrosas pamiera līguma 7. pants noteica, ka Antantei ir tiesības „okupēt jebkādas stratēģiski svarīgas teritorijas jebkurā laikā, ja radies iespējams apdraudējums Antantei.” [2]

1919. gada 15. maijā Grieķijas armija ieņēma pilsētu. Šis notikums bija sākums Grieķu-turku karam. 1922. gada 9. septembrī pilsētu atkaroja turku nacionālisti Ataturka vadībā. Abas puses viena otrai arī mūsdienās pārmet noziegumus, kuri izdarīti pret pretējās puses kareivjiem un civiliedzīvotājiem. Kad pilsētu ieņēma turki, izcēlās ugunsgrēks, kurš gandrīz pilnībā nopostīja pilsētu. Arī par šī ugunsgrēka izcelsmi ir visai atšķirīgi viedokļi. 1923. gadā noslēgtais Lozannas miera līgums paredzēja turku un grieķu iedzīvotāju apmaiņu starp valstīm, kas vairāk vai mazāk civilizētā formā arī notika. Līdz ar to Izmira kļuva par tīri turcisku pilsētu (līdz mūsdienām pilsētas vēsturiskajā kvartālā dzīvo apmēram 2500 ebreju). 1923. gadā sākās Izmiras atjaunošana.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmirā vai tās apkaimē dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Türkiye istatistik kurumu, İlçelere göre şehir ve köy nüfusları, Izmir 2007. gada iedzīvotāju skaitīšana. Atjaunots 2009-01-22.
  2. Stanford J.Shaw, History of the Ottoman Empire and Modern Turkey, Cambridge University Press 1977 p. 342