Kelce

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kelce
Bīskapa pils Kelcē
Bīskapa pils Kelcē
Ģerbonis: Kelce
Ģerbonis
Kelce (Polija)
Kelce
Kelce
Koordinātas: 50°53′0″N 20°31′0″E / 50.88333°N 20.51667°E / 50.88333; 20.51667Koordinātas: 50°53′0″N 20°31′0″E / 50.88333°N 20.51667°E / 50.88333; 20.51667
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Sventokšiskas vojevodiste
Apriņķis pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1364
Platība
 - Kopējā 109,65 km²
Iedzīvotāji (2006)
 - kopā 207 718
 - blīvums 1 894,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.um.kielce.pl
Kelce Vikikrātuvē

Kelce (poļu: Kielce) ir pilsēta un apriņķis Polijas dienviddaļā, Sventokšiskas vojevodistes centrs. Atrodas Sventokšiskas kalnu vidienē, Silņicas upes krastos. Sens kaļķakmens ieguves centrs. Pilsētā 9 augstskolas un 3 teātri.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

12. gadsimtā Krakovas bīskaps uzceļ koka baznīcu sena tirgus vietā. Vieta kļūst par bīskapa īpašumu. 1171. gadā pilsētā uzcelta mūra baznīca. 1229. gadā bīskaps Vincents Kadlubeks nodibina pirmo skolu. 13. gadsimta vidū Mongolijas hans Ugedejs noposta apmetni.

1295. gadā pilsētai piešķir Magdeburgas tiesības. 15. gadsimtā Kelce kļūst par lielu metalurģijas centru un tiek pārstrādāts varš, svins, dzelzs, kaļķakmens. 1637. līdz 1642. gadam notiek renesanses stila bīskapa pils celtniecība.

1650. gados zviedri Plūdu laikā noposta pilsētu. 1702. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā pie Kelces notiek kauja starp uzbrūkošajiem zviedriem un poļu-sakšu armiju jeb Klisovas kauja. 1762. gadā Kelcē dzīvo 4000 iedzīvotāju.

1789. gadā pilsēta tiek nacionalizēta un nav vairs Krakovas bīskapu īpašums. 1794. gadā Kelce ir Tadeuša Koscjuško štābs. 1795. gadā Trešā Polijas dalīšanas laikā, Kelci iekļauj Austrijas impērijā. 1809. gadā Poļu - austriešu kara laikā pilsētu ieņem Juzefa Poņatovska karaspēks un iekļauj Polijas hercogistē. 1815. gadā pēc Napoleona sakāves Kelci iekļauj Polijas caristē, respektīvi Krievijā.

1816. gadā Kelcē tiek nodibināta pirmā tehniskā universitāte Polijā. 1830. gadā notiek Novembra sacelšanās. 1885. gadā Kelcē pabeigts dzelzceļa būvniecība. 1863. gadā pēc Janvāra sacelšanās sakāves krievu varas iestādes slēdz visas poļu skolas Kelcē, un tā kļūst par garnizona pilsētu.

1914. gada septembrī Juzefa Pilsudska poļu leģioni ienāk pilsētā un tā ir pirmā poļu pilsēta, ko ieņem Pilsudska karaspēks. 1939. gada septembrī liela daļa no Vesterplates aizstāvjiem ir kelcieši. Vācu okupācijas laikā Sventokšiskas kalnos darbojas daudzas poļu partizāņu vienības. 1945. gada 15.janvārī pilsētu ieņēma Sarkanā Armija. 1946. gada jūlijā pilsētas teritorijā norisinās Kelces grautiņš.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kelcē ir dzimuši:

Pilsētas panorāma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Panorama Kielc