Latvijas Republikas Ministru prezidents

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Ministru prezidents
Latvijas Ministru prezidenta standarts.png
Ministru prezidenta karogs
Amatā
Laimdota Straujuma

kopš 2014. gada 22. janvāra
Pirmais Kārlis Ulmanis
Latvija
Coat of arms of Latvia.svg

Šis raksts ir daļa no sērijas:
Latvijas politika



Latvijas portāls

Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs. Oficiāli tā ir trešā augstākā valsts amatpersona pēc Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja, tomēr politiskās ietekmes ziņā šis ir pats nozīmīgākais amats Latvijā. Kopš 2014. gada 22. janvāra Ministru prezidente ir Laimdota Straujuma.

Laika posmā no Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada maijā līdz 1993. gadam Latvijas valdības vadītājs bija Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs (šo amatu ieņēma Ivars Godmanis).

Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts, uzaicinot ministrus, sastāda valdību. Kad Ministru prezidenta amata kandidāts Saeimai ir iesniedzis valdības sastāvu, darbības programmu un saņēmis Saeimas uzticību, Ministru prezidents un Ministru kabinets sāk pildīt savus pienākumus.

Ministru prezidents nosaka valdības politikas virzienus un rada vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un ir atbildīgs Saeimas priekšā. Ministru prezidents vada Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēdes. Ministru prezidents ieceļ valsts ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), ministriju parlamentāros sekretārus (pēc attiecīgā ministra ieteikuma), ministrus (pēc uzticības saņemšanas Saeimā), Ministru prezidenta biedru, Ministru prezidenta biroja vadītāju un Ministru prezidenta padomniekus.[1]

Konkrēta uzdevuma veikšanai Ministru prezidents ar savu rīkojumu var uz noteiktu laiku izveidot konsultatīvas padomes vai darba grupas (nosakot sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus), lai tās savas kompetences ietvaros sniegtu ieteikumus Ministru prezidentam vai Ministru kabinetam. Ministru prezidents papildus saviem tiešajiem pienākumiem var uzņemties arī vienas ministrijas pastāvīgu vadību.

Ministru prezidenta amats nav savienojams ar kādu citu algotu amatu valsts vai pašvaldību dienestā, izņemot Saeimas deputāta un mācībspēka amatu izglītības iestādēs. Tāpat Ministru prezidenta amatā esoša persona nevar nedz ieņemt amatu, nedz darboties privātos uzņēmumos vai iestādēs, kas saņem no valsts līdzekļus vai gūst peļņu no valsts. Ministru prezidents nevar saņemt no valsts pasūtījumu un koncesijas.

Ministru prezidenta pārraudzībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Informācijas analīzes dienests.[1]

Par Ministru kabineta atkāpšanos Ministru prezidents paziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kuram paziņojums jāiekļauj tuvākās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā. Ministru prezidents, kurš atkāpies bez Saeimas neuzticības izteikšanas vai kuram ir izteikta neuzticība, turpina pildīt savus amata pienākumus, izņemot gadījumus, kad Saeima iecēlusi personu, kurai uzdota šo amatu pagaidu pildīšana, līdz tos uzņemas tā amata pēcnācējs.

Ministru prezidents ir tiesīgs prasīt ministru (arī Ministru prezidenta biedru, valsts ministru) atkāpšanos. Ja Ministru prezidents prasa, lai ministrs vai valsts ministrs atkāpjas, ministram ir jāatkāpjas no amata arī tad, ja Saeima viņam nav izteikusi neuzticību.

Ja no amata atkāpjas viens vai vairāki ministri, Ministru prezidents viņu pienākumus uz noteiktu laiku var uzņemties pats vai uzdot tos pildīt citiem ministriem un atkāpušos ministru vietā uzaicināt citas personas, ziņojot par pārmaiņām Ministru kabinetam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam. Uzaicinātās personas stājas pie ministru amata pildīšanas tikai tad, kad tās ir saņēmušas Saeimas uzticību.

Ja Ministru prezidents zaudē Saeimas uzticību, viņam kopā ar Ministru kabineta locekļiem jāatkāpjas.

Latvijas Ministru prezidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918—1940[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds No Līdz Partija
1 Kārlis Ulmanis 1918. gada 19. novembris 1921. gada 18. jūnijs Latviešu zemnieku savienība
2 Zigfrīds Anna Meierovics 1921. gada 19. jūnijs 1923. gada 26. janvāris Latviešu zemnieku savienība
3 Jānis Pauļuks 1923. gada 27. janvāris 1923. gada 27. jūnijs bez partijas
Zigfrīds Anna Meierovics, 2. reize 1923. gada 28. jūnijs 1924. gada 26. janvāris Latviešu zemnieku savienība
4 Voldemārs Zāmuels 1924. gada 27. janvāris 1924. gada 18. decembris bez partijas
5 Hugo Celmiņš 1924. gada 19. decembris 1925. gada 23. decembris Latviešu zemnieku savienība
Kārlis Ulmanis, 2. reize 1925. gada 24. decembris 1926. gada 6. maijs Latviešu zemnieku savienība
6 Arturs Alberings 1926. gada 7. maijs 1926. gada 18. decembris Latviešu zemnieku savienība
7 Marģers Skujenieks 1926. gada 19. decembris 1928. gada 23. janvāris Mazinieku partija
8 Pēteris Juraševskis 1928. gada 24. janvāris 1928. gada 30. novembris Demokrātiskais Centrs
Hugo Celmiņš, 2. reize 1928. gada 1. decembris 1931. gada 26. marts Latviešu zemnieku savienība
Kārlis Ulmanis, 3. reize 1931. gada 27. marts 1931. gada 5. decembris Latviešu zemnieku savienība
Marģers Skujenieks, 2. reize 1931. gada 6. decembris 1933. gada 23. marts Progresīvā apvienība
9 Ādolfs Bļodnieks 1933. gada 24. marts 1934. gada 16. marts Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partija
Kārlis Ulmanis, 4. reize 1934. gada 17. marts 1940. gada 15. maijs Latviešu zemnieku savienība
Kārlis Ulmanis, 5. reize 1934. gada 16. maijs 1940. gada 19. jūnijs bez partijas
10 Augusts Kirhenšteins* 1940. gada 20. jūnijs 1940. gada 21. jūlijs bez partijas

(*) PSRS okupācijas varas ieceltās marionešu valdības vadītājs

1990—pašlaik[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds No Līdz Partija
1 Ivars Godmanis (LR Ministru padomes priekšsēdētājs) 1990. gada 7. maijs 1993. gada 3. augusts Latvijas Tautas fronte
2 Valdis Birkavs 1993. gada 3. augusts 1994. gada 15. septembris Latvijas Ceļš
3 Māris Gailis 1994. gada 15. septembris 1995. gada 21. decembris Latvijas Ceļš
4 Andris Šķēle 1995. gada 21. decembris 1997. gada 13. februāris bez partijas
Andris Šķēle, 2. reize 1997. gada 13. februāris 1997. gada 7. augusts bez partijas
5 Guntars Krasts 1997. gada 7. augusts 1998. gada 26. novembris Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
6 Vilis Krištopans 1998. gada 26. novembris 1999. gada 16. jūlijs Latvijas Ceļš
Andris Šķēle, 3. reize 1999. gada 16. jūlijs 2000. gada 5. maijs Tautas partija
7 Andris Bērziņš 2000. gada 5. maijs 2002. gada 7. novembris Latvijas Ceļš
8 Einars Repše 2002. gada 7. novembris 2004. gada 9. marts Jaunais laiks
9 Indulis Emsis 2004. gada 9. marts 2004. gada 2. decembris Zaļo un Zemnieku savienība (Latvijas Zaļā partija)
10 Aigars Kalvītis 2004. gada 2. decembris 2006. gada 7. novembris Tautas partija
Aigars Kalvītis, 2. reize 2006. gada 7. novembris 2007. gada 20. decembris Tautas partija
Ivars Godmanis, 2. reize 2007. gada 20. decembris 2009. gada 12. marts LPP/LC
11 Valdis Dombrovskis 2009. gada 12. marts 2010. gada 3. novembris Jaunais laiks
Valdis Dombrovskis, 2. reize 2010. gada 3. novembris 2011. gada 25. oktobris Vienotība (Jaunais laiks) (līdz 06.08.2011.)
Vienotība (no 06.08.2011.)
Valdis Dombrovskis, 3. reize 2011. gada 25. oktobris 2014. gada 22. janvāris Vienotība
12 Laimdota Straujuma 2014. gada 22. janvāris 2014. gada 5. novembris Vienotība
Laimdota Straujuma, 2. reize 2014. gada 5. novembris pašlaik Vienotība

Hronoloģisks attēlojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laimdota Straujuma Laimdota Straujuma Valdis Dombrovskis Valdis Dombrovskis Valdis Dombrovskis Ivars Godmanis Aigars Kalvītis Aigars Kalvītis Indulis Emsis Einars Repše Andris Bērziņš Andris Šķēle Vilis Krištopāns Guntars Krasts Andris Šķēle Andris Šķēle Māris Gailis Valdis Birkavs Ivars Godmanis Augusts Kirhenšteins Kārlis Ulmanis Kārlis Ulmanis Ādolfs Bļodnieks Marģers Skujenieks Kārlis Ulmanis Hugo Celmiņš Pēteris Juraševskis Marģers Skujenieks Arturs Alberings Kārlis Ulmanis Hugo Celmiņš Voldemārs Zāmuels Zigfrīds Anna Meirovics Jānis Pauļuks Zigfrīds Anna Meirovics Kārlis Ulmanis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Ministru prezidenta funkcijas un pienākumi. MK.gov.lv. Atjaunināts: 2012. gada 10. janvārī.