Livonijas konstitūcijas

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Livonijas konstitūcija)

Livonijas Konstitūcijas (latīņu: Constitutiones Livoniae) bija 1582. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka Stefana Batorija parakstīts likums, kas regulēja Livonijas hercogistes pārvaldi. Pirms šī likuma pārvaldi regulēja 1561. gada Sigismunda Augusta privilēģija. Livonijas konstitūciju trīs grozījumus sauca par Livonijas ordinācijām (1589, 1598, 1609).

Saskaņā ar Livonijas konstitūciju ķēniņa vietvaldis Georgs Radvils kļuva par Livonijas administratoru. Livoniju sadalīja Cēsu, Pērnavas un Tartu prezidentūrās, kuras pārvaldīja prezidenti, kas pakļāvās administratoram. Katrā prezidentūrā izveidoja provinces konventu un apgabaltiesu. Livonijas hercogistes iekšējās lietas lēma Vidzemes landtāgs.

Konstitūciju ieviešana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1583. gadā izveidoja Cēsu bīskapiju, kurai G. Radvils lika pievienot arī Kurzemes bīskapiju, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju (Piltenes mantojuma karš). Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja Kalendāra nemierus (1584—1589).

1583. un 1584.-1586. gada muižu revīzijas apspriešanai Georgs Radvils sasauca Livonijas seimeli (provincialis conventus), lai paziņotu, ka apstiprinās agrākos Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa lēņus, bet ne tos plašos dāvinājumus, kurus Livonijas kara juku laikā piešķīris arhibīskaps Vilhelms Brandenburgs vai administrators Jānis Hodkevičs.[1] 1586. gada 14. jūlijā Georgu Radvilu svinīgi iesvētīja par Romas katoļu baznīcas kardinālu. Pēc karaļa Stefana Batorija nāves 1586. gada 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus.

Tomēr 1598. gadā tika pieņemta jauna Vidzemes provinces kārtība (Ordinatio Livoniae), kas ierobežoja provinces autonomiju un noteica, ka landtāgi (provinces konventi jeb seimiki) sasaucami Cēsīs pēc karaļa vajadzībām, lai ievēlētu četrus pārstāvjus (2 poļu un leišu, 2 vācbaltiešu) Polijas-Lietuvas kopvalsts seimā. Landtāga kompetencē palika atzinuma tiesības par priekšlikumiem, ko karaļa vārdā pasludināja viņa ieceltais hercogistes administrators (no 1598. gada Cēsu bīskaps), savukārt landtāgam bija tiesības iesniegt Polijas-Lietuvas seimam un karalim lūgumus un sūdzības. Pēc Vidzemes hercogistes sadalīšanas tās landtāga tiesības pārņēma Inflantijas seimiks un Piltenes apgabala teritorijā Piltenes landtāgs.

1598. gadā Livonijas prezidiji tika pārdēvēti par vaivadijām, atbilstoši provinču nosaukumiem visā kopvalstī. Par pirmo Cēsu vaivadu iecēla Jirgenu fon Fārensbahu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 — 1600. Daugava, 1964. — 265 lpp.