Olivas miera līgums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Teritoriālās izmaiņas pēc Olivas miera līguma. Tumši zilā krāsā Zviedrijas ieguvumi, gaiši zilā Brandenburgas ieguvumi. Krievijas okupētās teritorijas (zaļganā krāsā) Polija-Lietuva atguva pēc Andrusovas pamiera 1667. gadā.
Olivas miera līguma attēls.

Olivas miera līgums (zviedru: Freden i Oliwa, poļu: Pokój oliwski) bija 1660. gada 3. maijā noslēgts miera līgums starp Zviedrijas karalisti no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Svētās Romas impēriju un Brandenburgu-Prūsiju no otras puses, kas izbeidza Otro Ziemeļu karu (1655-1660). Tas tika noslēgts Olivas klosterī netālu no Dancigas Prūsijā (tagad Gdaņskā Polijā).

Līguma saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līgumā Polijas karalis Jans II Kazimirs Vāsa atteicās no savām pretenzijām uz Zviedrijas karaļa troni.

Tika starptautiski apstiprinātas Zviedrijas tiesības uz Vidzemi un Rīgas pilsētu.

Tika starptautiski apstiprinātas Brandenburgas kūrfirsta tiesības uz Prūsiju.

Līgumu parakstīja un apzīmogoja Polijas karalis Jans II Kazimirs, Zviedrijas karaļa Kārļa XI vārdā Magnuss Gabriels Delagardijs, Brandenburgas kūrfirsts Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns un Svētās Romas impērijas ķeizars Leopolds I Habsburgs.

Miera līgumi starp citām valstīm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miera līguma parakstīšanas istaba Olivas klosterī.

1660. gada 27. maija Kopenhāgenas miera līgums pārtrauca karu starp Zviedriju un Dāniju, bet 1661. gada 21. jūnija Kardisas miera līgums pārtrauca karu starp Zviedriju un Krieviju. Andrusovas pamiers 1667. gadā pārtrauca karu starp Krieviju un Poliju-Lietuvu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]