Mākoņkalna pagasts

Mākoņkalna pagasts
Novads:	Rēzeknes novads
Centrs:	Ļipuški
Platība:	162,9 km2
Iedzīvotāji (2010):	719
Blīvums:	4.4 iedz./km2
Izveidots:	1945. gadā

Mākoņkalna pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidos. Robežojas ziemeļos ar Maltas, Lūznavas un Čornajas pagastiem, austrumos ar Kaunatas pagastu, dienvidos ar Dagdas novada Andzeļu un Andrupenes pagastiem, rietumos ar Pušas pagastu. Pagasta centrs atrodas Ļipuškos.

Daba

Atrodas Latgales augstienē. Lielāko daļu pagasta aizņem Rāznavas pauguraine - Latgales augstienes augstākā daļa. Dienvidrietumu daļā atrodas Maltas pazeminājums. Augstākā vieta pagastā - atsevišķais, ainaviskais Mākoņkalns - 247,4 m vjl. Virs apkārtnes Mākoņkalns paceļas par 60 metriem un līdz ar to ir viens no Latvijā iespaidīgākajiem pauguriem.

Upes

• Kazupe
• Malta - iztek no Salāja ezera

Ezeri

Salāja ezers

• Boltais ezers (26,0 ha)
• Ilzas ezers (40,2 ha)
• Kaugurs (52,1 ha)
• Krāku ezers (18,7 ha)
• daļa no Rāznas ezera (17,8 km² liela daļa), ezera krastā iecienītā Malukštas pludmale.
• Salājs (175 ha)
• Stibraiša ezers (45 ha)
• Viraudas ezers (124 ha)

Purvi

• Rukmonu purvs (102 ha)

Vēsture

Viduslaikos Mākoņkalnā atradās Volkenbergas pils, kuras drupas vēl saglabājušās. Tas bija vissenākais krustnešu cietoksnis Lotigolas zemē, kuru Livonijas ordenis ieguva pēc Jersikas pēdējās dalīšanas 1239. gadā. Ir ziņas, ka jau 1236. gadā šeit bijusi koka pils.

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā izveidoja Zosnas ciema padomi. Zosnas ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. 1957. gadā Zosnas ciemam pievienoja likvidētā Dorotpoles ciema kolhoza «Sarkanais karogs» teritoriju, 1959. gadā — daļu likvidētā Lipušķu ciema, 1963. gadā — Pušas ciema kolhoza «8. marts» teritoriju. 1971. gadā padomju saimniecības «Malta» teritoriju pievienoja Špēļu ciemam, bet ciemu pārdēvēja par Mākoņkalna ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mākoņkalna pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.