Nagļu pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nagļu pagasts
Nagļu pagasts LocMap.png
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Nagļi
Platība: 138,3 km2
Iedzīvotāji (2010): 566[1]
Blīvums: 4.1 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.nagli.lv

Nagļu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļrietumos. Robežojas ziemeļrietumos ar Madonas novada Ošupes pagastu, austrumos ar Gaigalavas pagastu, dienvidos ar Rikavas pagastu un Viļānu novada Dekšāru pagastu, rietumos ar Madonas novada Barkavas pagastu. Pagasta centrs atrodas Nagļos.

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Lubāna dienvidu piekrastē. Augstākā vieta - Īdeņas kalns (112,1 m vjl.).

Upes un kanāli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pagasta teritorijā atrodas 42 km² no Latvijā lielākā ezera - Lubāna.
  • Teirumnīku purvā atrodas Teirumnīku ezers (9,9 ha)

Purvi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Īdeņas purvs (kopplatība 2 333 ha, ap 1 355 ha platībā ierīkoti zivju dīķi). Sadalās smalkāk:
    • Teirumnieka purvs
    • Tīmseņa purvs
  • Ļodānu purvs (2 204 ha, daļā platības zivju dīķi)
  • daļa no Sūļagala purva (kopplatība 1 811 ha)

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā izveidoja Nagļu un Garanču ciema padomes. Garanču ciems ietilps Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Garanču ciemam pievienoja likvidētā Nagļu ciema teritoriju. 1962. gadā kolhoza «Gaigalava» teritoriju pievienoja Gaigalavas ciemam. 1971. gadā Garanču ciemu pārdēvēja par Nagļu ciemu. 1973. gadā Nagļu ciemam pievienoja daļu Rikavas un Gaigalavas ciemu teritorijas, 1981. gadā — daļu Dekšāres un Rikavas ciemu teritorijas.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nagļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Arheoloģiskie izrakumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jašubovas apmetne - Bronzas laikmeta (1500.-1. g. pr. Kr.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti 1964., 1968. gadā Ilzes Lozes vadībā.
  • Brikuļu nocietinātā apmetne - Agrā Dzelzs laikmeta (1.-5. gs.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti Ilzes Lozes un Andreja Vaska vadībā 1963., 1973.-1974., 1977.-1979. gadā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9