Nagļu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļrietumos. Robežojas ziemeļrietumos ar Madonas novada Ošupes pagastu, austrumos ar Gaigalavas pagastu, dienvidos ar Rikavas pagastu un Viļānu novada Dekšāru pagastu, rietumos ar Madonas novada Barkavas pagastu. Pagasta centrs atrodas Nagļos.
Atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Lubāna dienvidu piekrastē. Augstākā vieta - Īdeņas kalns (112,1 m vjl.).
- Pagasta teritorijā atrodas 42 km² no Latvijā lielākā ezera - Lubāna.
- Teirumnīku purvā atrodas Teirumnīku ezers (9,9 ha)
- Īdeņas purvs (kopplatība 2 333 ha, ap 1 355 ha platībā ierīkoti zivju dīķi). Sadalās smalkāk:
- Teirumnieka purvs
- Tīmseņa purvs
- Ļodānu purvs (2 204 ha, daļā platības zivju dīķi)
- daļa no Sūļagala purva (kopplatība 1 811 ha)
1945. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā izveidoja Nagļu un Garanču ciema padomes. Garanču ciems ietilps Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Garanču ciemam pievienoja likvidētā Nagļu ciema teritoriju. 1962. gadā kolhoza «Gaigalava» teritoriju pievienoja Gaigalavas ciemam. 1971. gadā Garanču ciemu pārdēvēja par Nagļu ciemu. 1973. gadā Nagļu ciemam pievienoja daļu Rikavas un Gaigalavas ciemu teritorijas, 1981. gadā — daļu Dekšāres un Rikavas ciemu teritorijas.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nagļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
- Jašubovas apmetne - Bronzas laikmeta (1500.-1. g. pr. Kr.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti 1964., 1968. gadā Ilzes Lozes vadībā.
- Brikuļu nocietinātā apmetne - Agrā Dzelzs laikmeta (1.-5. gs.) arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti Ilzes Lozes un Andreja Vaska vadībā 1963., 1973.-1974., 1977.-1979. gadā.
|
Viļānu rajons |
|
|
Pastāvēja no 1949. gada 31. decembra līdz 1962. gada 18. decembrim.
|
|
| Pilsētas |
|
|
| Ciema padomes |
|
|
