Martins Luters Kings

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Martins Luters Kings
Martin Luther King
Martins Luters Kings 1964. gadā
Martins Luters Kings 1964. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1929. gada 15. janvārī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Atlanta, Džordžija, ASV
Miris 1968. gada 4. aprīlī (39 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Memfisa, Tenesī, ASV
Vecāki Martins Luters Kings, vecākais
Alberta Viljamsa Kinga
Brāļi Alfreds Daniels Viljams Kings
Māsas Kristīne Kinga Ferisa
Dzīvesbiedre Koreta Skota Kinga
Bērni Jolanda Kinga
Martins Luters Kings III
Deksters Skots Kings
Bernaisija Kinga
Paraksts Martin Luther King Jr Signature2.svg

Martins Luters Kings (angļu: Martin Luther King, Jr.; dzimis 1929. gada 15. janvārī, miris 1968. gada 4. aprīlī) bija ASV mācītājs, Afroamerikāņu cilvēktiesību kustības aktīvists. Mērķu sasniegšanai izmantoja Gandija proponētās nevardarbīgās pretošanās principus. 1964. gadā ieguva Nobela Miera prēmiju.[1] ASV kopš 1986. gada janvāra trešā pirmdiena tiek atzīmēta kā Martina Lutera Kinga dzimšanas diena un ir federālā brīvdiena.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Martins Luters Kings dzimis Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecvecāki bija melnie vergi, tēvs — mācītājs, māte — mācītāja meita.

Pats viņš sapņoja par ārsta profesiju, bet arī kļuva par mācītāju pēc izglītošanās teoloģijas seminārā Pensilvānijas štatā. 1955. gadā M. L. Kings beidza Bostonas universitāti kā filozofijas doktors. 1954. gadā, izturējis konkursu, kļuva par Deksteres baptistu draudzes mācītāju Montgomeri pilsētā, Alabamas štatā. Dienvidos viņš atgriezās ar jauno sievu Koretu, kas bija pārtikuša melnā fermera meita no Alabamas.

1955. gadā Martins Luters Kings kļuva slavens ASV kā viens no Montgomeri autobusu boikota līderiem.

1968. gada 4. aprīlī M. L. Kingu noslepkavoja. Viņš viesojās Memfisā, Tenesī štatā, lai organizētu palīdzību streikotājiem atkritumu savācējiem, un viņu nošāva uz viesnīcas balkona. Valdība pasludināja 7. aprīli par nacionālām sērām. Pēc divām dienām Kingu apglabāja Atlantā blakus baptistu baznīcai Ebinezere, kurā viņš bija kalpojis kopā ar savu tēvu. Aiz zārka gāja 150 tūkstoši cilvēku, to vidū bija astoņdesmit senatori un kongresmeņi, ASV prezidents, kandidāti uz prezidenta posteni, ministri. 120 miljoni cilvēku noskatījās šīs bēres televīzijā.

Kings zināja, ka viņa dzīve jebkuru brīdi var pārtrūkt. Divus mēnešus pirms savas nāves kādā no saviem sprediķiem viņš runāja par to, kādus vārdus gribētu dzirdēt pie sava kapa: "...sakiet, ka es biju bundzinieks. Sakiet, ka es biju taisnības bundzinieks. Sakiet, ka es biju miera bundzinieks. Bet viss pārējais nav svarīgi. Pēc manis nepaliks nauda. Pēc manis nepaliks greznas, skaistas lietas. Bet es gribu atstāt pēc sevis dzīvi, kas ziedota mērķim...".

Kinga slavenākā runa ir I Have a Dream, teikta 1963. gada 28. augustā Vašingtonā t.s. marša uz Vašingtonu laikā.

Martina Lutera Kinga idejiskās ietekmes: Jēzus Kristus, Abrahams Linkolns, Mohandass Karamčands Gandijs, Henrijs Deivids Toro, Ļevs Tolstojs.

1974. gadā tika nogalināta arī Kinga māte Alberta Viljamsa Kinga. Viņu nošāva brīdī, kad viņa baznīcā spēlēja ērģeles. To izdarīja kāds melnādains 23 gadus vecs jaunietis Marcus Wayne Chenault, kas uzskatīja, ka kristieši ir melno ienaidnieki, it īpaši melnādainie baznīcas pārstāvji.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Nobel Peace Prize 1964. Nobel Foundation.
  2. Saxon, Wolfgang (August 22, 1995). "M. W. Chenault, 44, Gunman Who Killed Mother of Dr. King". New York Times.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]



Apbalvojumi
Priekštecis:
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja
Sarkanā pusmēness biedrība
Nobela Miera prēmija
1964. gads
Pēctecis:
UNICEF