Monako vēsture

Monako cietoksnis (La Roche).

Monako vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Monako teritorijā.

Vēsture

Monako nosaukums radies no sengrieķu kolonijas Monoikas (Monoïkos) vārda, kuru 6. gadsimtā p.m.ē. bija dibinājuši feniķieši. Romas Impērijas laikā tā ietilpa Aizalpu Gallijas (Gallia Transalpina, vēlāk Gallia Narbonensis) sastāvā. 1215. gadā Monako kļuva par Dženovas koloniju. 1297. gadā Frančesko Grimaldi ieņēma Monako pili, valstī sāka valdīt Grimaldi dinastija, kura valda firstistē arī mūsdienās. No 1525. līdz 1641. gadam Monako bija Spānijas, bet vēlāk Francijas Karalistes protektorāts. No 1793. līdz 1814. gadam Monako bija Francijas valdījumā, bet no 1815. līdz 1860. gadam bija Sardīnijas Karalistes protektorāts. 1861. gadā Mantonas un Rokebrinas (Roquebrune-Cap-Martin) pilsētas atdalījās no Monako un pievienojās Francijai, kas atzina Monako suverenitāti. 1862. gadā atvēra pirmo Montekarlo kazino.

Līdz 1911. gadam Monako bija absolūta monarhija. 1962. gada konstitūcija atcēla nāvessodu un piešķīra vēlēšanu tiesības sievietēm. 1993. gadā Monako iestājās ANO. Kopš 2005. gada valsts galva ir princis Albērs II.

Kopš 2004. gada Monako ir Eiropas Padomes dalībvalsts, bet nav Eiropas Savienības dalībvalsts.