Portugāles vēsture

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Portugāles karaliste (1400)

Senie laiki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāles grāfiste (1095-1143)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāles ģerbonis (1133)

1095. gadā Kastīlijas un Leonas karalis Alfonso VI Drosmīgais (Alfonso VI de Castilla el Bravo) aprecināja savu meitu Terēzi (Teresa de Leão) ar Lotringas un Burgundijas grāfu Anrī un dāvāja jaunlaulātajiem zemes ziemeļos no Luzitānijas: Bragas, Porto, Koimbras, Vizeu un Lamegas pilsētas, kā arī apgabalu starp Taho un Minjo upju grīvām - tika izveidota jauna, Portugāles grāfiste (Condado Portucalense).

1109. gadā Kastīliju pārņēma juku un iekšējo karu laiks, kas turpinājās līdz 1126. gadam, kad karaliene Urraka mira. Portugāles grāfiene Terēze to izmantoja, lai veikli paplašinātu savas valsts teritorijas. 1127. gadā Kastīlijas un Leonas karaļa Alfonso VII (Alfonso VII el Emperador) karš ar Portugāli, piespiežot to atdot sagrābtās teritorijas Galisijā un atkal atzīt sevi par Kastīlijas vasali.

1139. gadā pēc uzvaras pār mauriem pie Ourikas, karaspēks pasludināja Terēzes un Anrī (Enrike) dēlu, grāfu Alfonso I par karali. Lamegā sanākušie kortesi (skat. Kārtu pārstāvniecība) apstiprināja viņa titulu. Turpmākie gani pagāja karos un sadursmēs ar mauriem un Leonas karalisti, līdz 1143. gadā Alfonso VII nācās atzīt Portugāles suverenitāti.

Portugāles karaliste (1143-1910)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāles ģerbonis (1230)
Portugāles ģerbonis (1247)
Portugāles ģerbonis (1385)
Portugāles ģerbonis (1481)

1143. gadā Alfonso I kronējās Bragā kā karalis, un proklamēja Portugāles karalisti (Reino de Portugal).

Koloniālā impērija XV-XVI gs.[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atklājamo un kolonizējamo teritoriju sadalījums starp Spāniju un Portugāli

Portugāļi jau XV gs. pirmajā pusē sāka doties regulāros braucienos gar Āfrikas piekrasti uz dienvidiem, veidojot atbalsta un tirdzniecības punktus (tai laikā eiropiešu kuģi un jūrnieki nebija gatavi okeāna braucieniem). Aktīvi šos mēģinājumus atbalstīja princis Enrike Jūrasbraucējs, kurš bija Kristus ordeņa (formāli likvidētā Templiešu ordeņa jaunais nosaukums) lielmestrs un varēja izmantot ordeņa resursus. Sagrišā atvēra pirmo profesionālu jūrnieku sagatavošanas skolu, kur mācīja astronomiju, matemātiku, navigāciju, kartogrāfiju utt. Valsts finansēja kuģubūvi un ekspedīcijas.

Pēc karaļa Manuela kāpšanas tronī (kad Kolumba vārdu jau daudzina visā Eiropā) portugāļi, baidīdamies, ka tikai spāņi neapsteidz viņus ceļā uz Indiju, ar trīskāršu sparu norāvās no jaunā jūras ceļa meklēšanas. 1497. gadā Vasko da Gamas vadītā ekspedīcija apbrauca Āfrikas kontinentu un sasniedza arābu teritorijas Ziemeļaustrumāfrikā. Portugāļi aktīvi iesaistījās vietējās politiskajās attiecībās un kļuva par Melindas sultāna sabiedrotajiem. Ar tā piešķirtajiem ločiem Vasko da Gamas ekspedīcija sasniedza Indiju (Kalkutu). Indijas sasniegšana atvēra jūras tirdzniecības ceļu. Portugāle kļuva par jūras lielvalsti. Jau 1500. gadā tā praktiski bija monopolizējusi garšvielu piegādi Eiropai; nodibināja pastāvīgas tirdzniecības faktorijas Āfrikā un Indijā.

Portugāles monarhi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais raksts: Portugāles valdnieku uzskaitījums

Burgundijas dinastija (1095-1383)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anrī Burgundietis (Henrique de Borgonha, 1066-1112) Portugāles grāfs (1095-1112)
  • Alfonso I Lielais (Afonso I o Grande, Afonso Henriques, 1094-1185), Portugāles grāfs (1112-1139), Portugāles karalis (1139-1185)
  • Sančo I Iekarotājs (Sancho I o Povoador, 1154-1211), Portugāles karalis (1185-1211)
  • Alfonso II Resnais (Afonso II de Portugal o Gordo, 1185-1223), Portugāles karalis (1211-1223)
  • Sančo II Tikumīgais ( Sancho II o Pio, ?-1248), Portugāles karalis (1223-1247)
  • Alfonso III no Boloņas (Afonso III Bolonhês, 1210-1279), reģents (1245-1247), Portugāles karalis (1248-1279)
  • Dinišs I Zemkopis (Dinis I O Lavrador, 1261-1325), Portugāles karalis (1279-1325)
  • Alfonso IV Drosmīgais (Afonso IV o Bravo, 1291-1357) Portugāles karalis (1325-1357)
  • Pedro I Taisnīgais (Pedro I o Justiceiro, 1320-1367), Portugāles karalis (1357-1367)
  • Fernando I Skaistais (Fernando I o Formoso, 1345-1383), Portugāles karalis (1367-1383)

starpdinastiju laiks (1383-1385)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Beatrise (Beatrice de Portugal, 1370-1409), Portugāles karaliene (1383-1385) - viņas reģente bija Leonora Teleša de Menezeša (Leonor Teles de Menezes) un reģents bija Avisas bruņinieku ordeņa lielmestrs dons Žuans (João).

Avisas dinastija (1385-1580)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Žuau I Labatminīgais (João I o de Boa Memória, 1357-1433), Portugāles karalis (1385-1433)
  • Duarte I Daiļrunātājs (Duarte I o Eloquente, 1391-1438), Portugāles karalis (1433-1438)
  • Alfonso V Āfrikānis (Afonso V o Africano, 1432-1481), Portugāles karalis (1438-1477), atteicās no troņa par labu savam dēlam; otru reizi karalis (1477-1481)
  • Žuau II Perfektais (João II o Príncipe Perfeito, 1455-1495), Portugāles karalis (1477), atteicās no troņa par labu savam tēvam; otru reizi karalis (1481-1495)
  • Manuels I Laimīgais (Manuel I o Venturoso), Portugāles karalis (1495-1521)
  • Žuau III Dievbijīgais (João III o Piedoso), Portugāles karalis (1521-1557)
  • Sebastjans I Gaidītais (Sebastião I o Desejado), Portugāles karalis (1557-1578)
  • Enrike I Tīrais (Henrique I o Casto), Portugāles karalis (1578-1580)
  • gubernatoru padome (Conselho de Governadores), vadīja valsti laikā no 31.01 1580. līdz 24.06 1580.
  • Antonio I Izlēmīgais (António I Determinado), Krētas priors (O Prior do Crato, 24.06 1580.-25.08 1580.)

Habsburgu dinastija (1581-1640)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1581. gada līdz 1640. gadam pār Portugāles karalisti valda Spānijas Habsburgu dinastijas karaļi, pareizāk, to ieceltie vicekaraļi. 1640. gadā sākās sacelšanās - Karš par restaurāciju (Guerra da Restauração), kura rezultātā Portugāles karaliste atguva suverenitāte un tronī kāpa Bragansas dinastija (Dinastia de Bragança)

Bragansas dinastija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]