Mstislavs Keldišs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mstislavs Keldišs
Мстислав Всеволодович Келдыш
Mstislavs Keldišs
Personīgā informācija
Dzimis 1911. gada 10. februārī [v.s. 28. janvārī]
Rīgā, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1978. gada 24. jūnijā (67 gadi)
Maskavā, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika, mehānika
Alma mater Maskavas Valsts universitāte
Apbalvojumi Sociālistiskā Darba Varonis (3), Ļeņina ordenis (7)

Mstislavs Keldišs (krievu: Мстислав Всеволодович Келдыш; dzimis 1911. gada 10. februārī Rīgā, miris 1978. gada 24. jūnijā Maskavā) bija Rīgā dzimis padomju zinātnieks matemātikas un mehānikas jomā, PSRS Zinātņu akadēmijas prezidents. Devis lielu ieguldījumu lidmašīnu un kosmisko aparātu darbības matemātisko modeļu izstrādē. Vadījis zinātnisko darbību kosmonautikas jomā.

Izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mstislavs Keldišs cēlies no Polijas-Lietuvas šļahtiču Keldišu (poļu: Kiełdysz) dzimtas. Zināms, ka viņa vecvectēvs Foma Keldišs 19. gadsimta vidū dzīvojis Varšavā, bet vectēvs Mihails Keldišs bijis kara ārsts, piedalījies karos Kaukāzā (1817—1864), Vidusāzijā un Krievu-turku karā (1877-1878), ieguvis ģenerālmajora pakāpi un iecelts dzimtmuižnieku kārtā. Pēc tam Mihails Keldišs tika pārcelts uz Rīgu, kur viņu ievēlēja par Krievu Ārstu biedrības priekšsēdētāju.

Viņa tēvs Vsevolods Keldišs (1878—1965) līdz 1902. gadam studēja inženierzinātnes Rīgas Politehniskā institūtā un apprecējās ar ģenerāļa A. Skvorcova meitu Mariju. Viņš strādāja par dzelzsbetona konstrukciju inženieri un piedalījās Rīgas ēku projektēšanā. Pēc pārcelšanās uz Krieviju viņš turpināja strādāt par dzelzsbetona konstrukciju inženieri, no 1933. gada vadīja Maskavas Kara inženieru akadēmijas Dzelzsbetona konstrukciju katedru. [1]

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mstislavs Keldišs dzimis Rīgā 1911. gada 10. februārī (29.janvārī pēc vecā stila) kā piektais bērns inženiera Vsevoloda Keldiša un viņa sievas Marijas ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Keldišu ģimene 1915. gadā evakuējās uz Krieviju. No 1923. gada Mstislavs mācījās kādā Maskavas skolā ar celtniecības novirzienu, kuru pabeidza 1927. gadā un iestājās Maskavas Valsts universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē, kuru pabeidza 20 gadu vecumā 1931. gadā. Pēc tam viņš līdz 1946. gadam strādāja Centrālajā Aerohidrodinamikas institūtā, līdztekus mācījās aspirantūrā Matemātikas institūtā, kur nodarbojās ar reālā un kompleksā mainīgā funkciju teoriju, ar parciāliem diferenciālvienādojumiem, ar funkcionālo analīzi. 1938. gadā Keldišs aizstāvēja disertāciju un Otrā pasaules kara laikā strādāja aviācijas rūpnīcās un pētīja vibrācijas problēmu lidmašīnu būvē. Pēc kara beigām 1946. gadā viņš tika nozīmēts par Reaktīvā zinātniski pētnieciskā institūta vadītāju un nodarbojās ar raķešu būves jautājumiem. 1953. gadā Keldišu iecēla par PSRS Zinātņu Akadēmijas Lietišķās matemātikas institūta direktoru un vadīja padomju elektronisko skaitļošanas mašīnu attīstības programmu.

1954. gadā viņš parakstīja PSRS valdībai adresētu vēstuli ar piedāvājumu izveidot mākslīgo Zemes pavadoni. Pēc tam viņš piedalījās nesējraķešu un automātisko kosmosa staciju izveides programmās. No 1961. līdz 1975. gadam M. Keldišs bija PSRS Zinātņu Akadēmijas prezidents. Pēdējos dzīves mēnešos Keldišs smagi slimoja un cieta no depresijas. Miris savā vasarnīcā 1978. gada 24. jūnijā.

Pēc viņa nāves Rīgā Keldiša vārdā nosaukta iela un blakus Latvijas Universitātes galvenajai ēkai uzstādīts piemineklis. Krievijas Zinātņu akadēmija pasniedz M. Keldiša zelta medaļas par izciliem pētnieciskiem darbiem lietišķās matemātikas un mehānikas jomā, kā arī teorētisko pētījumu kosmiskās telpas apgūšanas jomā.

Vadītāja principi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maskavas Valsts universitātes rektors I. Petrovskis rakstīja, ka Keldišs ieteicis viņam vadītāja amatā ievērot trīs noteikumus: nevis necīnīties ar ļaunumu, bet apņemties un veikt labus darbus; neuzklausīt sūdzības tā, par kuru ir sūdzība, prombūtnē; nevienam neko nesolīt, bet, ja jau ir apsolīts, tad izdarīt, pat ja apstākļi ir pasliktinājušies.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]