Mālupes pagasts
| Mālupes pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Alūksnes novads | |
| Centrs: | Mālupe | |
| Kopējā platība:[1] | 129,4 km2 | |
| • Sauszeme: | 125,9 km2 | |
| • Ūdens: | 3,5 km2 | |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 523 | |
| Blīvums (2024): | 4,2 iedz./km2 | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Malup | |
| krievu: | Малупская | |
 Mālupes pagasts Vikikrātuvē
| ||
Mālupes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidu daļā. Robežojas ar sava novada Jaunannas, Malienas, Jaunalūksnes un Liepnas pagastiem, kā arī Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā. Augstākā vieta atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā (149,3 m vjl).
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pededze, Igrīve, Mālupe, Vērtupīte, Sita
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grundu ezers (48,9 ha)
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]daļa no Silguldas purva (kopplatība - 851 ha), Ķikšu purvs (lielākā daļa), Lielais purvs (daļa), Grundu purvs
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 1920. gada agrārās reformas Mālupes muižu 1131 ha platībā sadalīja 88 vienībās, bijušajā kungu mājā iekārtoja pagasta valdi. Ērmaņu muižu 314 ha platībā sadalīja 145 vienībās.[4] 1935. gadā Valkas apriņķa Mālupes pagasta platība bija 174,53 km² un tajā dzīvoja 2481 iedzīvotājs.[5]
1945. gadā pagastā izveidoja Malienas un Mālupes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Mālupes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mālupes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nr. 199.: Beterevas senkapi Beterevā
- Nr. 200.: Tarvu senkapi pie Tarvām
- Nr. 201.: Upeskrastu senkapi pie Upeskrastiem
- Nr. 2799.: Saiešanas nams Brencos (1900)
- Nr. 2800.-2803.: Mālupes muižas apbūve (19./20. gs.) - kungu māja, klēts, ūdensdzirnavas
- Nr. 2804.: Sofijkalna pusmuižas klēts (19. gs. 2.c.)[8]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Mālupe (pagasta centrs), Alodzene, Sofikalns.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII sējuma 25553-25554 slejas. Rīga: 1935.-1936.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
