Napoleons III
| Napoleons III | |
| Napoléon III | |
 Napoleons III |
|
|
|
|
| Amatā 1848. gada 20. decembrī — 1852. gada 2. decembrī |
|
| Priekštecis | Luijs Ežēns Kavenjaks (kā Valsts un valdības vadītājs) |
|---|---|
| Pēctecis | Luijs Žils Trošū (kā Nacionālās Aizsardzības valdības vadītājs) |
|
|
|
| Amatā 1852. gada 2. decembrī — 1870. gada 4. septembrī |
|
| Priekštecis | pats (kā Franču imperators) |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1808. gada 20. aprīlī Parīze, Franču impērija (tagad  Francija) |
| Miršanas dati | 1873. gada 9. janvārī Londona,  Apvienotā Karaliste) |
| Dinastija | Bonapartu dinastija |
| Tēvs | Luijs I |
| Māte | Hortenzija Bogarnē |
| Dzīvesbiedrs (e) | Eižēnija de Montiho |
Šarls Luijs Napoleons Bonaparts jeb Napoleons III (franču: Charles Louis Napoléon Bonaparte; dzimis 1808. gada 20. aprīlī, miris 1873. gada 9. janvārī) bija Francijas prezidents (1849 - 1852) un Franču imperators (1852 - 1870). Pirmais Francijas prezidents un pēdējais monarhs Francijas tronī. Napoleona brāļadēls.
Pēc 1848. gada revolūcijas uzvaras Francijā tika rīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās ar 74,44% balsu uzvarēja Šarls Luijs Napoleons Bonaparts. 1851. gadā viņš veica valsts apvērsumu un 1852. gada 2. decembrī tika kronēts par Francijas imperatoru.
Napoleons III realizēja aktīvu ārpolitiku, lai atjaunotu Francijas ietekmi pēc Napoleona sakāves. 1859. gadā kopā ar Sardīnijas karalisti piedalījās Otrajā Itālijas neatkarības karā pret Austriju. Kara rezultātā Sardīnija anektēja Itālijas ziemeļus (liekot pamatus vienotajai Itālijai), bet Francija ieguva Savoju un Nicu. Tuvajos Austrumos Francija atguva ieteikmi, piedaloties Krimas karā pret Krieviju. Austrumos Napoleons III lika pamatus Kohinkinas (Vjetnamas dienvidi) un Jaunkaledonijas kolonijai. Ķīnā Francija iesaitījās Taipinu sacelšanās apspiešanā un Otrajā Opija karā. 1862. gadā Francija veica intervenci Meksikā, tomēr 1867. gadā franči bija spiesti no Meksikas aiziet.
Iekšpolitiski Francijā notika strauja industrializācija. Tika modernizēta Parīze, kura ieguva mūsdienu vaibstus. Napoleona valdīšana beidzās 1870. gadā, kad Sedānas kaujā viņu sagūstīja vācieši un Francija faktiski zaudēja Francijas—Prūsijas karā. Pēc kara nodibinājās Otrā Francijas republika, Francijai tika atņemta Elzasa un Lotringa, bet 1871. gadā nodibinājās Vācijas impērija.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
 Bonapartu dzimtas valdnieks .svg){kind=small} |
||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: nav |
Francijas prezidents 1848—1852 |
Pēctecis: vakants līdz Ādolfa Tjēra ievēlēšanai 1870. gadā |
||
| Priekštecis: vakants pēc Napoleona II (1815) gāšanas no troņa |
Franču imperators 1852—1870 |
Pēctecis: atjaunota Francijas republika |
||
 |
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
