Oscilators
 | Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Jāpārveido par Vikipēdijai atbilstošu nozīmju atdalīšanas lapu; par katru no oscilatoriem jābūt savam rakstam Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Ir ierosinājums sadalīt šo rakstu atsevišķos rakstos |
Oscilators (latīņu: oscillare - šūpoties, svārstīties) ir jebkura ierīce, kurā notiek svārstības, piemēram, diegā iekārts atsvars vai atspere, uz kuras novietots smags objekts. Oscilators var būt gan mehānisks, piemēram, pulksteņa mehānisms vai svārsts, gan elektronisks, piemēram, elektrisko svārstību kontūrs. Katram oscilatoram ir raksturīga noteikta svārstību frekvence jeb pašfrekvence. Parasti oscilatoros notiek divu enerģijas veidu (piemēram, mehāniska oscilatora gadījumā — potenciālās un kinētiskās enerģijas) savstarpējas pārvērtības.
Elektriskajā metināšanā par oscilatoru sauc ierīci augstas frekvences augstsprieguma maiņstrāvas iegūšanai no rūpnieciskās 50 Hz maiņstrāvas[1], bet radiotehnikā - heterodīnu.
Ķīmijā periodiski norisošas reakcijas dažkārt dēvē par ķīmiskajiem oscilatoriem (sk. Belousova—Žabotinska reakcija).
Oscilatora labums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sistēmas svārstību rimšanas straujumu raksturo oscilatora labums. Oscilatora labumu mēra ar pilnu svārstību skaitu, ko oscilators veic, līdz tā svārstību amplitūda samazinās e reižu, kur e = 2,71828... ir naturālā logaritma bāze.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Zinātnes un tehnikas vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2001, 476. lpp.