Boļeslavs I Drosmīgais

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Boļeslavs I Drosmīgais
Bolesław I Chrobry
Boļeslavs I Drosmīgais

Polijas kņazs (no 1025. gada - karalis)
Amatā
992. gads — 1025. gada 17. jūnijs
Priekštecis Meško I
Pēctecis Meško II Lamberts

Dzimšanas dati 967. gadā
Poznaņa, Polijas karaliste, (tagad Karogs: Polija Polija)
Dzīvo Poznaņa
Miršanas dati 1025. gada 17. jūnijā
Krakova?, Polijas karaliste, (tagad Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Poznaņas bazilika (Bazylika archikatedralna Świętych Apostołów Piotra i Pawła w Poznaniu), Poznaņa, Karogs: Polija Polija
Dinastija Pjasti
Tēvs Meško I Pjasts
Māte Dobrava (Dobrawa Przemyślidka)
Dzīvesbiedrs (e) Hunilda?, Ungārijas Judīte (Judyta węgierska), Lužicas Emnilda (Emnilda słowiańska), Miesenes Oda (Oda Miśnieńska)
Bērni Ar Judīti - Bezprims (Polijas kņazs); ar Enmildu - Meško II Lamberts (Polijas karalis)
Reliģija kristietība

Boļeslavs I saukts Drosmīgais (poļu: Bolesław I Chrobry; dzimis 966. vai 967. gadā, miris 1025. gada 17. jūnijā) - pirmais Polijas karalis. Pjastu dinastijas pārstāvis. Pirmā vēsturiskā Polijas kņaza Meško I un čehu princeses Dobravas dēls. No 992. līdz 1025. gadam valdījis kā kņazs, bet 1025. gadā - kā pirmais Polijas karalis.

984. gadā Boļeslavs I apprecēja Hunildu - Meisenes markgrāfa meitu, pēc tam Judīti - Ungārijas lielkņaza meitu, pēc tam Enmildu - Lužicas princesi, un beidzot Odu - Meisenes markgrāfa meitu. No Enmildas Boļeslavam piedzima dēls - nākamais Polijas karalis. Boļeslava I meita bija precējusies ar Kijevas Krievzemes lielkņazu Svjatopolku I. Pēc tēva Meško I nāves Boļeslavam I izdevās padzīt no valsts tēva otro sievu Odu un tās dēlus un apvienot valsti.

997. gadā Boļeslavs sūtīja Sv. Adalbertu uz Prūsiju kristīšanas misijā.

999. gadā Boļeslavs anektēja Morāviju, bet 1000. vai 1001.gadā - Slovākiju.

1000. gadā Svētās Romas impērijas imperators Otons III devās svētceļojumā uz Sv.Adalberta kapu Gņezno katedrālē, un piešķīra Boļeslavam I titulu Frater et Cooperator Imperii (Impērijas brālis un partneris). Tad pat Otons III piešķīra Gņezno arhibīskapijas statusu.

Pēc Otona III nāves 1002. gadā Boļeslavs I iekaroja Meiseni un Lužicu, bet 1003. - 1004 .gadā - Bohēmiju, kļūdams par Čehijas kņazu Boļeslavu IV.

Boļeslavs iesaistījas arī Kijevas Krievzemes iekšējās lietās. Viņš palīdzēja iegūt varu savam znotam Svjatopolkam I, kurš kopā ar poļu karaspēku kādu laiku valdīja Kijeva, līdz tika padzīts. Šajā pat laikā Boļeslavs ieguva Polijas īpašumā Sarkano Krievzemi (Austrumgalīciju).

Boļeslavs karoja arī pret vācu zemēm, līdz 1018. Baucenas līgums noteica, ka Boļeslavs I iegūst savā īpašumā Meiseni un Lužicu.

Boļeslavs I sūtīja karaspēku sava sabiedrotā Dānijas karaļa Knuta Lielā atbalstam Anglijas iekarošanā.

Pēc Svētās Romas imperatora Heinriha II nāves Boļeslavs I 1025. gadā pats kronēja sevi par Polijas karali.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Boļeslavs I Drosmīgais
Priekštecis:
Meško I
Polijas kņazs (no 1025. gada - karalis)
992 - 1025
Pēctecis:
Meško II Lamberts
Priekštecis:
Vladivojs
Bohēmijas kņazs
1003 - 1004
Pēctecis:
Jaromīrs