Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā

Deklarācija par valsts varu un preambula deklarācijai par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā ("Valdības Vēstnesis" 1940. gada 26. jūlijā)

Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā bija Otrā pasaules kara laikā 1940. gada jūlijā nelikumīgi ievēlētās Saeimas deklarācija par okupētās Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā.

Deklarācijas pieņemšana

PSRS vēstniecības darbinieki vēro "Tautas Saeimas" darbu. No kreisāsː 1. sekretārs Mihails Vetrovs, Baltijas Īpašā kara apgabala pavēlnieks ģenerālpulkvedis Aleksandrs Loktionovs un sūtnis Vladimirs Derevjanskis

Deklarāciju par valsts varu pasludināja 1940. gada 21. jūlijā Latvijas Nacionālajā teātrī, kurā 1918. gada 18. novembrī bija notikusi Latvijas valsts pasludināšana. Pēc Augusta Kirhenšteina ziņojuma par valdības darbību Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas sekretārs Žanis Spure nolasīja deklarāciju «Par valsts varu». Tūlīt pēc deklarācijas pieņemšanas ārzemju diplomāti demonstratīvi piecēlās un atstāja zāli, palika vienīgi padomju diplomāti.

Pēc tam Iekšlietu ministrs Vilis Lācis nolasīja deklarāciju «Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā», pēc kuras debates nesekoja un notika atklāta balsošana, paceļot deputātu mandātu kartiņas.

Preambula

Ilgus gadus Latvijas tauta cieta zem ekspluatatoru jūga, pakļauta izlaupīšanai un verdzībai, nolemta nabadzībai un izmiršanai. Latvijas strādnieki un darba inteliģence bija nolemti bezdarbam un bada nāvei. Latvijas zemnieki gandrīz visi cieta no zemes trūkuma, jo visu zemi ar niecīgiem izņēmumiem bija sagrābuši melnie un pelēkie baroni un citi lielie zemes īpašnieki. Ar katru gadu Latviju arvien vairāk un vairāk putināja. Viņas saimniecība tika grauta. Viņas ražojošie spēki gāja bojā. Iedzīvotāju pieaugums aizvien mazinājās. Tautas ienākumi aizvien vairāk kritās. Tautas parādi aizvien vairāk pieauga, reizē ar to aizvien vairāk palielinājās Latvijai tik iznīcinošā ekonomiskā un politiskā atkarība no imperiālistiskiem plēsoņām, no ārzemju kapitālistiem un baņķieriem. Ar savu tautai naidīgo politiku vecā, plutokrātiskā valdība bija novedusi Latviju līdz bojāejai. Agrākās pie varas bijušās reakcionārās kliķes noziedzīgās, nodevīgās politikas dēļ Latvijai draudēja briesmas kļūt par imperiālistu laupījumu. Bijušo Latvijas valdītāju noziedzīgā kliķe centās mākslīgiem līdzekļiem norobežot Latvijas tautu no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības tautām, centās visādi kavēt mūsu un padomju tautu brālīgo tuvināšanos, mūsu draudzību un ciešo, nesaraujamo savienību ar mūsu lielo kaimiņu - neuzvaramo Padomju Sociālistisko Republiku Savienību. Vecā valdība izvairījās no 1939. gada 5. oktobrī noslēgtā Latvijas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības savstarpējās palīdzības līguma pildīšanas. Vecā valdība, laužot doto vārdu, pārkāpa šo līgumu, nodevīgi dzīdama mūsu zemi pretim karam un iznīcībai. Tautu draudzības vietā vietējā reakcionārā kliķe, kas agrāk valdīja mūsu zemē, visādi kurināja un provocēja nacionālo šķelšanos un neiecietīgu šovinismu. Tagad, kad Latvijas tauta ir gāzusi veco režīmu - apspiestības un beztiesības režīmu - un stājusies uz plaša un gaiša jaunas dzīves, jaunas valsts un sabiedriskās celtniecības ceļa, ir situsi lielā, vēsturiskā stunda, kad galīgi un uz visiem laikiem jānojauc visi žogi starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību, kad likumīgā kārtā jānostiprina cieša, stabila Latvijas republikas savienība ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību. Tagad sanākusī Latvijas Tautas saeima ir pārliecināta, ka tikai iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā nodrošina mūsu valsts īstenu suverenitāti, mūsu rūpniecības, mūsu lauksaimniecības, mūsu nacionālās kultūras patiesu uzplaukumu, spožu un varenu Latvijas tautas materiālās un kulturālās labklājības kāpinājumu, varenu mūsu mīļās dzimtenes attīstību un zelšanu. Mūsu tautu ar brālīgajām Padomju Sociālistisko Republiku Savienības tautām saista ciešas saites, kas izveidojušās daudzajos revolucionārās cīņas gados pret carismu, pret kapitālistiem un muižniekiem, kuri apspieda krievu un Latvijas strādniekus un zemniekus. Ir pienācis brīdis šīs saites nostiprināt uz visiem laikiem. Latvijas tauta, iestājusies brālīgajā, lielajā sociālisma zemes laimīgo tautu saimē, izraisīs visus savus bagātīgos radošos spēkus un roku rokā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības darbaļaudīm ies uz priekšu pa jaunās dzīves celtniecības ceļu. Vienīgi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā Latvijas tauta varēs sadziedēt brūces, ko viņai situši ilgie verdzības gadi. Vienīgi ar sava lielā drauga - Padomju Savienības palīdzību un kā līdztiesīgs brālīgās padomju republiku saimes loceklis Latvijas tauta spēs pacelt savu saimniecību, attīstīt savu nacionālo kultūru, nodrošināt nacionālo vienlīdzīgumu, nodrošināt mieru, maizi un Latvijas darbaļaužu patiesu brīvību.

Lemjošā daļa

Pamatojoties uz vienprātīgi izteikto Latvijas tautas gribu, Saeima nolemj:

Lūgt Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstāko Padomi uzņemt Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā kā savienoto republiku uz tiem pašiem noteikumiem, uz kādiem Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ietelp Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika, Baltkrievijas un citas savienotās padomju sociālistiskās republikas. Lai dzīvo Padomju Latvija! Lai dzīvo lielā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība!

Anulēšana

PSRS sabrukuma periodā 1990. gada 4. maijā Latvijas parlaments pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kurā anulēja šo deklarāciju un pasludināja 1940. gada 17. jūnija Latvijas okupāciju par starptautisku noziegumu.