Augusts Kirhenšteins
| Augusts Kirhenšteins | |
 |
|
|
|
|
| Amatā 1940. gada 20. jūnijs — 1940. gada 25. augusts |
|
| Priekštecis | Kārlis Ulmanis |
|---|---|
| Pēctecis | Ivars Godmanis |
|
|
|
| Amatā 1940. gada 25. augusts — 1952. gada 10. marts |
|
| Pēctecis | Kārlis Ozoliņš |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1872. gada 18. septembris Mazsalaca, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 1963. gada 3. novembrī (91 gada vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
| Politiskā partija | PSKP |
| Profesija | mikrobiologs |
| Augstskola | Tartu universitāte |
Augusts Kirhenšteins (1872. gada 18. septembris — 1963. gada 3. novembris) bija latviešu mikrobiologs un politiķis. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā īsu laiku Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministra v. i.[1] un pirmais LPSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs (1940—1952).
Dzīvesgājums [izmainīt šo sadaļu]
Dzimis 1872. gada 18. septembrī Mazsalacā Valtenbergas muižā[2] kā vecākais dēls muižas rentnieka Mārtiņa un viņa sievas Babas Kirhenšteinu 11 bērnu ģimenē. Brālis Rūdolfs Kirhenšteins (1891 - 1938), vēlakais padomju izlūkdienesta darbinieks.
1888. gadā uzsāka mācības Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Pēc tam studēja Tērbatas universitātes Veterinārijas institūtā (1893 - 1901). Jau studiju laikā publicēja pirmo zinātnisko darbu. 1901. gadā beidza institūtu un strādāja par veterinārārstu Valmierā un Limbažos. Pēc 1905. gada revolūcijā Kirhenšteins emigrēja uz Šveici, kur 1911. gadā sāka strādāt par asistentu pie bakteriologa-ftiziatra K. Šprenglera Cīrihē.
1. pasaules kara laikā Kirhenšteins dienēja par bakteriologu Serbijas armijā, 1917. gadā atgriezās dzimtenē. Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas armijas veterinārās pārvaldes priekšnieks.[3] 1919. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes docentu un 1923. gadā kā pirmais Latvijā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju. 1923. gadā viņš pie LU izveidoja seroloģisko laboratoriju (Seruma staciju), uz kuras bāzes 1946. gadā nodibināja LZA mikrobioloģijas institūtu. Strādājot par direktoru, veicis daudzus nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Savā zinātnieka darbības laikā deva lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, tieši mikrobioloģijas, virusoloģijas un biotehnoloģiju jomā.
Pēc Latvijas okupācijas Kirhenšteinu uzaicināja uz PSRS vēstniecību un piedāvāja kļūt par Latvijas marionešu valdības vadītāju[4], kuras uzdevums bija lūgt Latviju "uzņemt" Padomju Savienībā. Pēc tam bija LPSR AP prezidija priekšsēdētājs (1940—1952).
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, sešiem Ļeņina ordeņiem. Bijis Francijas Goda leģiona kavalieris.
Miris 1963. gada 3. novembrī Rīgā. Apglabāts Raiņa kapos.
Precējies divreiz, bērnu nebija.
Viņa vārdā nosaukts RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latvijas okupācija un aneksija 1939—1940: Dokumenti un materiāli. / Sastādītāji: I. Grava-Kreituse, I. Feldmanis, J. Goldmanis, A. Stranga. — Rīga, 1995. ISBN 9984-9085-0-X — 387.-388. lpp.
- ↑ Latvijas izcilie biologi. - Augusts Kirhenšteins.
- ↑ Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 249. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- ↑ Starp kungu un biedru. Augusts Kirhenšteins Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze, 18.09.2012.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Kārlis Ulmanis |
Latvijas valdības vadītājs 1940. gada 20. jūnijs — 1940. gada 25. augusts (kā LR Ministru prezidents) |
Pēctecis: Vilis Lācis (kā LPSR MP priekšsēdētājs) |
| Priekštecis: |
LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs 1940. gada 25. augusts — 1952. gada 10. marts |
Pēctecis: Kārlis Ozoliņš |
|
|||||||||||
|
|||||
|
||||||||
