Augusts Kirhenšteins

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augusts Kirhenšteins
Augusts Kirhenšteins

Amatā
1940. gada 20. jūnijs — 1940. gada 25. augusts
Priekštecis Kārlis Ulmanis
Pēctecis Ivars Godmanis

Amatā
1940. gada 25. augusts — 1952. gada 10. marts
Pēctecis Kārlis Ozoliņš

Dzimšanas dati 1872. gada 18. septembris
Mazsalaca, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1963. gada 3. novembrī (91 gada vecumā)
Rīga, Latvijas PSR, PSRS
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija PSKP
Dzīvesbiedrs (e) Olga Kirhenšteine (dz. Jansone)
Profesija mikrobiologs
Augstskola Tartu universitāte

Augusts Kirhenšteins (1872. gada 18. septembris1963. gada 3. novembris) bija latviešu mikrobiologs un politiķis. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā īsu laiku Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministra v. i.[1] un pirmais LPSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs (19401952).

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1872. gada 18. septembrī Mazsalacā Valtenbergas muižā[2] kā vecākais dēls muižas rentnieka Mārtiņa un viņa sievas Babas Kirhenšteinu 11 bērnu ģimenē. Brālis Rūdolfs Kirhenšteins (1891 - 1938), vēlakais padomju izlūkdienesta darbinieks.

1888. gadā uzsāka mācības Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Pēc tam studēja Tērbatas universitātes Veterinārijas institūtā (1893 - 1901). Jau studiju laikā publicēja pirmo zinātnisko darbu. 1901. gadā beidza institūtu un strādāja par veterinārārstu Valmierā un Limbažos. Pēc 1905. gada revolūcijā Kirhenšteins emigrēja uz Šveici, kur 1911. gadā sāka strādāt par asistentu pie bakteriologa-ftiziatra K. Šprenglera Cīrihē.

1. pasaules kara laikā Kirhenšteins dienēja par bakteriologu Serbijas armijā, 1917. gadā atgriezās dzimtenē. Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas armijas veterinārās pārvaldes priekšnieks.[3] 1919. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes docentu un 1923. gadā kā pirmais Latvijā aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju. 1923. gadā viņš pie LU izveidoja seroloģisko laboratoriju (Seruma staciju), uz kuras bāzes 1946. gadā nodibināja LZA mikrobioloģijas institūtu. Strādājot par direktoru, veicis daudzus nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Savā zinātnieka darbības laikā deva lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, tieši mikrobioloģijas, virusoloģijas un biotehnoloģiju jomā.

Pēc Latvijas okupācijas Kirhenšteinu uzaicināja uz PSRS vēstniecību un piedāvāja kļūt par Latvijas marionešu valdības vadītāju[4], kuras uzdevums bija lūgt Latviju "uzņemt" Padomju Savienībā. Pēc tam bija LPSR AP prezidija priekšsēdētājs (19401952).

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, sešiem Ļeņina ordeņiem. Bijis Francijas Goda leģiona kavalieris.

Miris 1963. gada 3. novembrī Rīgā. Apglabāts Raiņa kapos.

Precējies divreiz, bērnu nebija. 1934. gadā Bernē, Šveicē precējies ar Olgu Jansoni.

Viņa vārdā nosaukts RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts.

Uzruna pirmajā Ministru kabineta sēdē[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par A. Kirhenšteina naivo priekštstatu par politisko situāciju pēc 1940. gada Latvijas okupācijas liecina viņa atbildes runa Valsts prezidenta K. Ulmaņa apsveikumam Latvijas Republikas Ministru kabineta sēde 1940. gada 21. jūnijā: Augsti godāts kungs Valsts prezident! Ministru kabineta un savā vārdā pateicos par laba novēlējumu. Mēs centīsimies labi pildīt tos smagos pienākumus, ko esam uzņēmušies šai grūtā brīdī. Mēs pateicamies jums par jūsu darbību. Mums sen ir pazīstamas jūsu rūpes par tautas labklājību, izglītību un veselību. Sevišķi Draudzīgajam aicinājumam ir liela nozīme tautas izglītības pacelšanā. Jūs esat ierosinājuši un aicinājuši uz darbu jaunatni, mācījuši to strādāt, sevišķi lauku darbos. Mazpulku tīkls pārklāj visu zemi ar darbīgu jaunatni. Šajā grūtā brīdī jūs esat veicinājuši labas attiecības ar ārvalstīm, sevišķi ar lielo kaimiņu — Padomju Savienību. Mēs solāmies strādāt par Latviju, turpināt, varbūt citādām metodēm, to darbu, ko jūs, Valsts prezidenta kungs, un agrākā valdība ir sākuši.[5]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas okupācija un aneksija 1939—1940: Dokumenti un materiāli. / Sastādītāji: I. Grava-Kreituse, I. Feldmanis, J. Goldmanis, A. Stranga. — Rīga, 1995. ISBN 9984-9085-0-X — 387.-388. lpp.
  2. Latvijas izcilie biologi. - Augusts Kirhenšteins.
  3. Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 249. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  4. Starp kungu un biedru. Augusts Kirhenšteins Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze, 18.09.2012.
  5. Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.167, 387.-392.lpp. LVVA, 3235.f., 1/6.apr., 711.l., 37lp.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Kārlis Ulmanis
Latvijas valdības vadītājs
1940. gada 20. jūnijs1940. gada 25. augusts
(kā LR Ministru prezidents)
Pēctecis:
Vilis Lācis
(kā LPSR MP priekšsēdētājs)
Priekštecis:
LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs
1940. gada 25. augusts1952. gada 10. marts
Pēctecis:
Kārlis Ozoliņš