Augusts Kirhenšteins

Augusts Kirhenšteins
Latvijas Ministru prezidents
Amatā 1940. gada 20. jūnijs — 1940. gada 25. augusts
Priekštecis	Kārlis Ulmanis
Pēctecis	Ivars Godmanis
LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs
Amatā 1940. gada 25. augusts — 1952. gada 10. marts
Pēctecis	Kārlis Ozoliņš
Dzimis	1872. gada 18. septembris Valtenberga, Krievijas impērija (tagad Mazsalaca, Latvija)
Miris	1963. gada 3. novembrī (91 gada vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Politiskā partija	PSKP
Profesija	mikrobiologs
Augstskola	Tartu universitāte

Augusts Kirhenšteins (1872. gada 18. septembris — 1963. gada 3. novembris) bija latviešu mikrobiologs un politiķis, Ministru prezidents un ārlietu ministra v. i. 1940. gada jūnijā—augustā un pirmais LPSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs (1940—1952).

Kirhenšteins ir bijis vecākais dēls muižas rentnieka Mārtiņa un viņa sievas Babas Kirhenšteinu ģimenē. Dzimis Valtenbergā (Mazsalacā). Studējis Tērbatas universitātes veterinārijas institūtā. Jau studiju laikā publicējis pirmo zinātnisko darbu. 1904. gadā beidzis institūtu un strādājis par veterinārārstu Valmierā un Limbažos. Par revolucionāro darbību piespriests nāves sods, tādēļ 1905. gadā Augusts emigrēja uz Šveici, kur 1911. gadā uzsāka savu zinātnieka karjeru. Strādājis par asistentu pie bakteriologa-ftiziatra K. Šprenglera Cīrihes institūtā.

1916. gadā A. Kirhenšteins atgriezās no serbu armijas, kur 1. pasaules kara laikā dienējis par bakteriologu, turpinājis pētījumus. 1917. gadā Kirhenšteins atgriezās dzimtenē, un 1923. gadā aizstāvēja doktora disertāciju. 1923. gadā A. Kirhenšteins pie LU izveidoja seroloģisko laboratoriju, uz kuras bāzes 1946. gadā nodibināts LZA mikrobioloģijas institūts. Par tā direktoru kļuva A. Kirhenšteins. Strādājot par direktoru, veicis daudzus nozīmīgus pētījumus un atklājumus. Savā zinātnieka darbības laikā deva lielu ieguldījumu zinātnes attīstībā, tieši mikrobioloģijas, virusoloģijas un biotehnoloģijas jomā.

Blakus zinātnieka darbam, viņš 1940. gadā pēc padomju armijas ienākšanas Rīgā tika iecelts par Latvijas valdības vadītāju. Drīz pēc tam Latvija tika iekļauta Padomju Savienībā. 1940.—1952. g. bijis LPSR AP prezidija priekšsēdētājs, un arī turpmāk bija Latvijas PSR varas virsotnē. Neskatoties uz lielo aizņemtību, palīdzējis brāļu ģimenēm, kas uzturējās Krievijā, kā arī mātei, kura izaudzinājusi arī mirušā brāļa Voldemāra 3 bērnus. Arī mūža nogalē Augusts rūpējies par bojā gājušo brāļu ģimenēm. Ilgu laiku pie viņa dzīvoja arī brāļa Hermaņa meita Elvīra.

Kirhenšteina vārdā ilgāku laiku bija saukts LZA Mikrobioloģijas institūts Rīgā.

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Kārlis Ulmanis	Latvijas valdības vadītājs 1940. gada 20. jūnijs — 1940. gada 25. augusts (kā LR Ministru prezidents)	Pēctecis: Vilis Lācis (kā LPSR MP priekšsēdētājs)
Priekštecis:	LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs 1940. gada 25. augusts — 1952. gada 10. marts	Pēctecis: Kārlis Ozoliņš