Rīgas Reformātu baznīca
Rīgas Reformātu baznīca (vācu: Die Reformierte Kirche Riga) ir sens reformātu (kalvinistu) dievnams Mārstaļu iela 10, Vecrīgā. Pašlaik baznīcas ēka pieder Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, un tajā ir ticis iekārtots LELB Jauniešu centrs.[1] Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2] Tā irbarokāla vienjoma mūra ēka ar koka pārsegumu, augstu divslīpju jumtu pret Mārstaļu ielu pavērstu zelmini, ko vainago neliels tornītis ar kupolu un galeriju. Fasādi ritmiski sadala uz augsta cokola izvietoti pilastri, bet ēkas tornīša smailē atrodas t.s. Rīta zvaigzne. Smilšakmens ieejas portāls ir izveidots Brēmenē un uzstādīts 1737. gadā. Ieejas vestibilā atrodas divas koka kāpnes, bet zāles sienu griestos saglabājies sākotnējais pilastru dalījums – spoguļvelve. Ar kanceli apvienotais altāris un ērģeļu balkons uzcelts 1805. gadā klasicisma stilā. 1783. gadā tika uzstādītas Heinriha Andreasa Konciusa, bet 1847. gadā - Šulces firmas ērģeles.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1727. gadā tika uzsākta pirmās reformātu baznīcas celtniecība (pēc būvmeistara Kristofa Meinerta projekta), kuru pabeidza 1733. gadā.[3] Draudzes locekļi un atbalstītāji galvenokārt bija vācu un holandiešu reformātu ģimenes, kas dzīvoja Rīgā. Taču bija arī vietējas izcelsmes, par ko liecina daži draudzes nodevu grāmatā atrodamie latviskie vārdi un uzvārdi: Jānis Mitra, Marta Osolina, Pēteris Plapis.[4]
Rīgas reformātu draudzes mācītājs no 1788. līdz 1814. gadam bija Georgs Ludvigs Kolinss (Collins, 1763—1814). 1805. gadā pēc ugunsgrēka baznīca tika pārbūvēta, paceļot zāles grīdu otrā stāva līmenī, zem tās iekārtojot noliktavas telpas.
Pēc Pirmā pasaules kara Rīgas reformātu draudze prata piesaistīt akadēmiski izglītotu garīdzniecību, piemēram, R. Abramovskis pasniedza Rīgas Herdera institūtā, un tās iecienīts sprediķotājs bija slavenā reliģiju pētnieka R. Oto skolnieks Gustavs Menšings, kas, pasniegdams Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē, veicināja interesi par fenomenoloģisko reliģiju pētniecības metodi.[5] No 1923. līdz 1928. gadam Rīgas draudzes mācītājs bija Ernests Gelderbloms, par kura sprediķošanas mākslu atzinīgi vārdi rakstīti arī latviešu presē.[6]
1938. gadā Rīgas draudzē bija ap 1000 locekļu.[7] Sākoties Otrajam pasaules karam, notika vācbaltiešu izceļošana, un baznīcas ēka tika atdota Latvijas Luterāņu baznīcai.[8] Tomēr reformātu dievkalpojumi Rīgas Reformātu baznīcā turpinājās arī pēc draudzes formālās slēgšanas, jo luteriskās baznīcas virsvalde viņiem atļāva noturēt dievkalpojumus vācu valodā Reformātu baznīcā luterāņu prāvesta Vilhelma Rozenieka vadībā.[9]
Rīgas reformātu draudzei pēckara gados pievienoja vairākas skaitliski nelielas draudzes, kopā saplūda dažādas kristīgās tradīcijas. 1949. gadā pēc LPSR Reliģijas kultu lietu padomes pilnvarotā norādījuma baznīcas virsvalde deva rīkojumu apvienoties Reformātu, Brāļu un Betlēmes ev. luteriskajām draudzēm. Apvienotās draudzes mācītāja pienākumi tika uzticēti Haraldam Kalniņam. 1964. gada 15. septembrī Rīgas Kirova rajona Darbaļaužu deputātu padomes Izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks A. Vasiļjevs pieprasīja ev. lut. Reformātu-Brāļu draudzei nekavējoties veikt baznīcas remontu 55 000 rubļu kopapjomā. Tā kā draudze šīs prasības izpildīt nespēja, tā bija spiesta pamest ēku.[10]
1985. gadā baznīca tika restaurēta un pieskaņota skaņu ierakstu studijas „Melodija” ražošanas telpu vajadzībām. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ēka tika atdota Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.[11] 2011. gadā šajās telpās tika ierīkots LELB Jauniešu centrs, kas pirms tam atradās pieguļošajā ēkā Alksnāja ielā 3, tagadējā Lutera Akadēmijas ēkā.[1] LELB Jauniešu centrs telpas izmanto mūzikas instrumentu spēles, teātra grupas un gospeļkora nodarbībām jauniešiem.[12] Tajās notiek arī jauniešiem domāti vai ar jauniešu darbu saistīti kristīgi semināri un konferences, kristīgi jauniešu vakari un koncerti.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Par Jauniešu centru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. februārī. Skatīts: 2014. gada 19. decembrī.
- ↑ Reformātu baznīcas un dzīvojamo ēku komplekss - Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
- ↑ Rīgā pirmā reformātu draudze reģistrēta jau 1590. gadā.
- ↑ Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LVVA), 1370. f., 1. apr., 2549.1., 1.-7. lp.
- ↑ E. Ķiploks. Reformātu baznīcas Latvijā. Ceļa Biedrs, 1980, 9:147.
- ↑ E. Gelderbloma nekrologos atrodam šādus vērtējumus: "Viņš piederēja Rīga pie labākiem kanceles runātājiem" (Mācītājs Dr. Ernsts Gelderbloms. Svētdienas Rīts. 1928, 16: 124); "Lielā domu skaidrība, stipra pārliecība, runas plastiskā uzbūve, kur katrs vārds likās izvēlēts, tas viss bija kā mākslinieka darbs" (Ozoliņ, El. Mācītāja Dr. Ernsta Gelderbloma piemiņa. Latvis. 1928, 1961: 5).
- ↑ Tas gan nesaskan ar tautas skaitīšanas datiem, saskaņā ar kuriem 1930. gadā Latvijā bija 925 reformāti, 1935. gadā - 895. (Dūnis, V. Latvijas iedzīvotāju konfesionālais stāvoklis. Baznīcas kalendārs 1937. gadam. Rīga: Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes izdevums, 75. lpp.)
- ↑ 1939. gadā Vācu evaņģēliski luterisko draudžu savienība, kurā līdz šim bija 52 draudzes, bija spiesta pārtraukt savu darbību. Latvijas Luteriskās baznīcas virsvalde pēc Baznīcu un konfesiju departamenta rīkojuma pārņēma to nekustamos īpašumus.
- ↑ Rīgas prefektūras uzraugs Dudums pēc 1940. gada 12. maijā apmeklētā draudzes dievkalpojuma ziņoja, ka reformātu baznīca ir bijusi pārpildīta. Prāva daļa baznīcēnu (90%) bija sievietes, vairums gados vecas. Lielākā daļa bijusi vācbaltieši, kas nebija atsacījušies no Latvijas pavalstniecības un palikuši. (LVVA, 1370. f, l. apr., 2549. L, 9. lp.)
- ↑ Tēraudkalns V. Reformātu tradīcija Latvijas teritorijā 20. gadsimtā. (.pdf)[novecojusi saite]
- ↑ Uz Rīgas Reformātu baznīcas ēku pretendēja arī jaunā reformātu draudze, taču tai tika atteikts, jo jau pirms 1940. gada baznīcas ēka bija valsts varas nodota luterāņu īpašumā.
- ↑ «Nodarbības LELB Jauniešu centrā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. janvārī. Skatīts: 2014. gada 19. decembrī.
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
baznīcas ēka 1868. gadā -
ieejas portāls -
centrālās fasādes augšdaļa -
ieejas portāla augšdaļa -
ģerbonis ieejas portālā
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ivars Āboliņš. Rīgas Pizas tornis draudus nerada (par Rīgas reformātu baznīcas torni). // Diena. Nr.246 (2003., 20.okt.), 5. lpp. ISSN 1407-1290
Koordinātas: 56°56′47″N 24°6′37″E / 56.94639°N 24.11028°E