Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca
Riga Nevskiy church.JPG
Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca atrodas Rīga
Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Brīvības iela 56, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′21″N 24°7′17″E / 56.95583°N 24.12139°E / 56.95583; 24.12139Koordinātas: 56°57′21″N 24°7′17″E / 56.95583°N 24.12139°E / 56.95583; 24.12139
Piederība konfesijai Latvijas pareizticīgā baznīca
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils Klasicisms
Celtniecības sākums 1820
Celtniecības beigas 1825
Oficiālais nosaukums: Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca ar zvana torni
Aizsardzības numurs 6518
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Reģions Rīga
Kultūras ministrijas rīkojums 1998. gada 29. oktobris

Rīgas Svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca (krievu: Храм святого благоверного великого князя Александра Невского; arī Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Brīvības ielā 56 Rīgā. Dievnamā izvietota unikāla svētbilžu kolekcija. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas ēka, skats no Lāčplēša ielas

Ēka ieturēta klasicisma stilā. Tās projekta autors nav zināms, tai par pamatu izmantots tā sauktais "paraugprojekts", kuru, iespējams, Rīgas situācijai pielāgojis Kristiāns Breitkreics (Christian Friedrich Breitkreutz),[1] tās veidolam ir līdzība ar 1794. gadā uzbūvētās Katlakalna baznīcas arhitektūru.

Ēka ir no koka, apmesta un krāsota. Kupolu balsta 12 kolonnas. Tā kā altārim, saskaņā ar Pareizticīgās Baznīcas dievnamu kanoniem, jāatrodas austrumos, Rīgas ielu izvietojums ir tāds, ka ienākot ēkā apmeklētājs ienāk nevis centrālajā jomā, bet kreisajā spārnā. Latvijas PSR laikā ēka tika iereģistrēta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā 19. gadsimta pirmās ceturtdaļas klasicisma paraugs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

To sāka būvēt 1820. gadā, pēc Rīgas tirgotāju Pāvela Gračova (Павел Грачев), Mihaila Berdova (Михаил Бердов) un Miheja Popjaģina (Михей Попадьин) ierosmes un par viņu līdzekļiem (godinot mecenātus, tika uzgleznota ikona ar svēto erceņģeli Mihailu, svēto mocekli Pāvilu un pravieti Miheju, kura arī šobrīd atrodas baznīcas kreisajā spārnā). Nosaukta svētā kņaza Aleksandra Ņevska vārdā (kr. во имя Святого Благоверного Великого Князя Александра Невского).

1845. gadā otrajā stāvā izveidoja piebūvi (придел Сретения Господня) kristību un svētdienas skolas vajadzībām. 1863. gadā uzbūvēts atsevišķs mūra zvanu tornis (smagākais zvans svēra 2 tonnas, taču, sākoties 1. Pasaules karam, zvanus evakuēja un tā tie arī pazuda). 1995. gadā ēka tika vainagota ar jauniem apzeltītiem krustiem. Kopš 1973. gada dievnamu vada metropolītijas protohierejs Pjotrs Smikovskis (Петр Смыковский).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vita Banga un Marina Levina u.c. (2007). Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga: Zinātne. 466. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]