Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas ēkas centrālā ieeja no Brīvības ielas

Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca (krievu: Храм святого благоверного великого князя Александра Невского) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Brīvības ielā 56, Rīgā (starp Blaumaņa un Lāčplēša ielu).

Klasicisma stilā ieturētā ēka — kolonnu ietverta rotonda, — celta laikā no 1820. Līdz 1825. gadam (unikāla ar to, ka visā pasaulē vēl tikai Pēterburgā ir vēl viens šādā arhitektūras stilā celts pareizticīgo dievnams), iesvētīta 1825. gada 31. oktobrī. Arhitekts Kristiāns Breitkreics (Christian Friedrich Breitkreutz). Nosaukta svētā kņaza Aleksandra Ņevska vārdā (kr. во имя Святого Благоверного Великого Князя Александра Невского).

Ēka ir no koka, apmesta un krāsota. Kupolu balsta 12 kolonnas. Tā kā altārim, saskaņā ar Pareizticīgās Baznīcas dievnamu kanoniem, jāatrodas austrumos, Rīgas ielu izvietojums ir tāds, ka ienākot ēkā apmeklētājs ienāk nevis centrālajā jomā, bet kreisajā spārnā.

Dievnamā izvietota unikāla svētbilžu kolekcija.

Kopš 1973. gada dievnamu vada metropolītijas protohierejs Pjotrs Smikovskis (Петр Смыковский).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas ēka, skats no Lāčplēša ielas

Ēkas arhitektūrai ir līdzība ar 1794. gadā uzbūvētās Katlakalna baznīcas arhitektūru. To sāka būvēt 1820. gadā, pēc Rīgas tirgotāju Pāvela Gračova (Павел Грачев), Mihaila Berdova (Михаил Бердов) un Miheja Popjaģina (Михей Попадьин) ierosmes un par viņu līdzekļiem (godinot mecenātus, tika uzgleznota ikona ar svēto ercenģeli Mihailu, svēto mocekli Pāvilu un pravieti Miheju, kura arī šobrīd atrodas baznīcas kreisajā spārnā).

1845. gadā otrajā stāvā izveidoja piebūvi (kr. придел Сретения Господня) kristību un svētdienas skolas vajadzībām.

1863. gadā uzbūvēts atsevišķs mūra zvanu tornis (smagākais zvans svēra 2 tonnas, taču, sākoties 1. Pasaules karam zvanus evakuēja un tā tie arī pazuda).

Latvijas PSR laikā ēka tika iereģistrēta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā 19. gadsimta pirmās ceturtdaļas klasicisma paraugs.

1995. gadā ēka tika vaiņagota ar jauniem apzeltītiem krustiem.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 56°57′21″N 24°7′17″E / 56.95583, 24.12139